Tīnūžu šoseja 9: dumpis uz kuģa un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas spriedums

2017. gada 2. decembrī dzīvokļu īpašnieki sasauc kopsapulci un noraida SIA CS Komercserviss piedāvāto pārvaldīšanas darbu budžetu 2018. gadam, kā arī izvirza vairākas prasības. Būtībā nākamā gada mājas pārvaldīšanas budžets nesniedz priekšstatu par to, par kādiem līdzekļiem, kad un kādā apmērā tiks nodrošināta mājas fiziskā uzturēšana. SIA CS Komercserviss iepriekšējo gadu „saimniekošanas” rezultāts ir acīmredzams jebkuram garāmgājējam: māja  pārvēršas par graustu, kas apdraud dzīvokļu īpašnieku drošību. Gaidām SIA CS Komercserviss atbildi.


Protams, SIA CS Komercserviss ir ievērojami progresējis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, jo 2016. gadā SIA CS Komercserviss vispār nepaziņoja 2017. gada mājas pārvaldīšanas budžetu atbilstoši likuma prasībām. To tagad oficiāli apstiprina Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017. gada 21. decembra spriedums, ar ko SIA CS Komercserviss ir uzdots sniegt atbilstošu paziņojumu un segt visus ar tiesvedību saistītos izdevumus. Tas faktiski nozīmē, ka līdz paziņošanas brīdim 2017. gada mājas pārvaldīšanas budžets, tostarp pārvaldīšana maksa, nav spēkā. Ar to tad arī apsveicam SIA CS Komercserviss un novēlam jaunas izgāšanās 2018. gadā. 

Tīnūžu šoseja 9: uzskatu tiesa Ivetas Andžānes izpildījumā

Civilprocesa likums paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Ivetai Andžāne piemīt likumā neizgaismota revolucionārā pārliecība un tiesiskā apziņa par objektīvo patiesību. Par to liecina viņas spriedumā izteiktie pārspriedumi un vēlīgie padomi.

Dzīvokļa pārdevējs un dzīvokļa pircējs uz vienas dzīvokļa iekštelpu sienas redz izžuvuša mitruma pēdas. Pircējs jautā: „Kāds ir bijis mitruma cēlonis!” Pārdevējs konkrētajam pircējam neatbild, bet citiem pircējiem saka, ka kaut kad celtniecības laikā notikusi jumta caurtece.
Pēc dzīvokļu iegādes augšējā stāva dzīvokļi applūst VISĀ platībā. Applūst griesti un sienas visās dzīvokļu iekštelpās.

Iveta Andžāne tiesā dod pircējam viedu padomu – vajadzēja būt uzmanīgākam. Tātad pircējam,  vajadzēja izsecināt, ka trūkums dzīvokļa vienā stūrī nedēļu pēc iegādes pārvērtīsies par plūdiem visos mājas augšējā stāva dzīvokļos vairāku simtu kvadrātmetru plātība. Bet pārdevējam, kam šie dzīvokļi bija pieejami 6 mēnešus un kas bija veicis jumta stāvokļa novērtējumu (skatīt iepriekš) nevajadzēja būt uzmanīgam un nevajadzēja informēt par to dzīvokļu īpašnieku pircējus.


Ivetai Andžānei ir patiesi revolucionāra taisnības un taisnīguma apziņa. Loģika gan klibo, turklāt stipri. 

Tiesnese Iveta Andžāne: spriedums kā dzīvē, nevis kā likumā paredzēts

Likums saka, ka tiesai vispusīgi, pilnīgi un objektīvi jāpārbauda pierādījumi. Tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.

Iveta Andžāne spriedumā paziņo: „Tiesai nav pamata atzīt, ka atbildētājs zinājis, ka dzīvoklī, kuru 2013. gadā vēlējās iegādāties prasītāja, pēc dzīvokļa iegādes notiks noplūšana ar lietu ūdeņiem.”

Iveta Andžāne acīmredzami nav papūlējusies izlasīt SIA Latectus tiesā iesniegtos pierādījumus – SIA latectus sastādīto darbu aprakstu pirms dzīvokļu pārdošnas un SIA Latectus darbinieku korespondenci pēc dzīvokļu pārdošanas:

„Zem flīzēm ir ierīkota hidroizolācija, taču flīžu un flīžu līmes termiskās izplešanās dēļ hidroizolācijas virsma ir bojāta un mitrums daļēji nonāk apakšējos dzīvokļos.
Nākotnē pastāv risks, ka nebojātā hidroizolācija sala-atkušanas ciklu ietekmē var tikt vēl vairāk sabojāta”. (2013. gada 21.marts)

Pircējiem apskatot un iegādājoties dzīvokļus, nekas no šī netika minēts. 

2012. gada 9. maijā atbildētāja darbinieks Jānis Auza raksta Albertam Aigaram, kurš pārraudzīja atbildētāja īpašumus Tīnūžu š. 1: „Kurā datumā iepirkums būs saskaņots ar kopīpašniekiem? Kurā datumā tiek parakstīts būvnuiecības līgums? Kurā datumā sākas celtniecības darbi? Jūnijā sāksies lietus sezona un mēs iesprūdīsim. Tas neder !!!!!”


Arī pēc dzīvokļu pārdošanas "laimīgie" pircēji un tagad jau tikpat "laimīgie" kopīpašnieki netika aplaimoti ar informāciju. SIA Latectus nepaziņoja neko no Auzas bažam un viņa padoto neizdarībām.

Tāpat Iveta Andžāne spriedumā braši pasludina, ka „ēka ir būvēta ar defektiem, ir projekta un celtniecības brāķis”.

Bet no sprieduma nekādi nav saprotams, kā tas iet kopā ar SIA Latectus  sludinājumiem par dzīvokļu pārdošanu „jaunā daudzdzīvokļu māja ar moderniem un komfortabliem dzīvokļiem” un kurā brīdi un kā tieši SIA Latectus pircējiem paziņoja, ka pārdod bojātu preci, kas teju teju applūdīs un pēc SIA Ductus veiktā remontā turpinās applūst nākamos 4 gadus.


Turpinājums sekos.

Tīnūžu š. 9: Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne

Ir pienācis laiks šajā stāstā pieminēt Bauskas rajona tiesnesi Ivetu Andžāni.

Īsa vizītkarte. I. Andžāne ir Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja. Kādreiz ir bijusi Tiesnešu ētikas komitejas locekle. Par tiesnesi, kā jebkuru cilvēku liecina vārdi, un darbi.

Lūk, kā Iveta Andžāne kā bijusī Ētikas komitejas locekle saprot tiesneša ētiku.

2016. gada 28. aprīlī sēdē tiesas zālē, valkājot tiesneša mantiju un tiesneša ķēdi ar visiem 24 Latvijas Republikas mazajiem ģerboņiem un klātesot tiesas sekretārei, diviem prasītājas un trim atbildētāja pārstāvjiem, Iveta Andžāne pavēsta šo: Tiesāšanās izdevumi Latvijā ir par mazu. Ja šeit būtu Vācija, tad tiesnesis pieaicinātu abas puses pie sava galda un pateiktu, ar kādām izmaksām pusēm jārēķinās, ja puses turpinās tiesāties un tad puses izlīgtu. Un vispār likums un dzīve ir pavisam atšķirīgas lietas.

Šajā tiesas sēdē lieta netiek izskatīta, jo, kā noprotams, šeit nav Vācija, bet ir Latvija. Tiesāšanās izdevumi ir mazi, un Iveta Andžāne var organizēt savas tiesas darbu pēc saviem ieskatiem. Tā nu šīs organizēšanas rezultātā izrādās, ka Bauskas rajona sekretāre ir vienkārši aizmirsusi izsūtīt tiesas pavēstes trešajām personām. Tā, lūk, Iveta Andžāne saprot tiesas priekšsēdētājas darba ētiku.  Bet tas vēl nav viss.

Lieta beidzot tiek izskatīta 2017. gada oktobrī. Bet, ak vai, Iveta Andžāne un tiesas sekretāre nav pārliecinājusies, vai pušu pārstāvji vispār ir bijuši pilnvaroti kaut ko pārstāvēt. Pēc sprieduma pasludināšanas izrādās, ka paskaidrojumus ir sniegušas un tiesas sēdēs ir uzstājušās nepilnvarotas personas. Vienkārši izsakoties, spriedums ir balstīts uz garāmgājēju paskaidrojumiem. Tāds spriedums, protams, tiek apstrīdēts. Bet šeit ir runa par lielākām un svarīgākām lietām: katastrofāli zemo uzticību tiesu varai un tiesnešiem kā likuma pārstāvjiem.

Likums par tiesu varu vēsta, ka tiesas spriedumam ir likuma spēks un pret jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Runāt par cieņu pret spriedumu, ko taisījusi persona, kas it kā pārstāv likumu, bet vienlaicīgi uzskata, ka dzīvē viss ir citādi un dzīvē organizē tiesas darbu pa roku galam, runā pretī tiesneša un vienkāršiem darba ētikas principiem.


Turpinājums sekos. 

Tīnūžu š. 9: Līst parasts lietus, kas rada neparastas strūklakas

Nu, kas to būtu domājis, ka SIA Ductus ir cirka māsklinieki, nevis jumiķi. Lūk, kādus trikus viņi paslēpuši jumta segumā pie parapeta - caurumus, kuri strūklojas.

Tīnūžu š. 9: līst parasts lietus

Līst lietus. Pēdējā stāva dzīvokļos, nevis uz jumta.

Krājas lietus peļķes. ZEM, nevis VIRS jumta seguma bitumena kārtas. Skatīt šeit:



 SIA Ductus un SIA Latectus ir goprātīgi korporatīvie pilsoņi. Viņi paveikuši izcilus jumta remontdarbus.

SIA CS Komercserviss ir balts un pūkains.

Bubuļi, pasakas, padomi un stomīšanās no tiesas zāles Tīnūžu š. 9 lietā

19. un 20. septembrī notiek tiesas sēde, kurai oktobrī vajadzētu pārtapt spriedumā. Kamēr tas vēl nav gatavs, ir vērts atskatīties uz tiesas sēdē notikušo. Sāksim ar stomīšanos.

Tiesa jautā un pārjautā SIA Latectus pārstāvim Mārim Ligutam ­– kā tas nākas, ka SIA Latectus  organizēja un veica mājas jumta un citiem īpašniekiem piederošo terašu remontu, kā rezultātā terases tika pārvērstas par jumtu ar bitumena segumu. Sākumā Māris Liguts sastomās, bet, nakti pavadījis pārdomās, 20. septembrī nāk klajā ar Civillikuma pantos balstītu skaidrojumu. Šīs darbības esot apstiprinājusi dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Tas nekas, ka tas noticis 3 nedēļas pēc SIA Latectus nedarbiem, jo piekrišanu, lūk, varot dot arī vēlāk:

„1434. Piekrišanu var dot ne vien pirms attiecīgās darbības, bet arī tad, kad to uzsāk, un pat vēlāk; pēdējā gadījumā to sauc par apstiprinājumu.”

Māris Liguts gan aizmirsis vai nav gribējis izlasīt par izņēmumiem tā paša Civillikuma nākamajā pantā:

„1435. Vēlākam apstiprinājumam ir atpakaļējs spēks un tādēļ tas attiecināms uz darījuma noslēgšanas laiku, IZŅEMOT GADĪJUMUS:
1) kad attiecīgā darbība bijusi aizliegta ar likumu un aizlieguma iemesls atkritis tikai vēlāk;
2) kad apstiprinājums noticis pēc tam, kad darījums jau izpildīts un tā sekas iestājušās;
3) kad apstiprinājums var notikt tikai ievērojot zināmu formu; šādā gadījumā tam nav ne atpakaļēja spēka, kaut arī pati apstiprināmā darbība būtu izdarīta noteiktā formā, ne spēka nākamam laikam, ja vien minēto formu nevar vēl izpildīt.”

To tad arī atgādinām tiesas zālē:

1)    SIA Latectus (un tā algotais būvuzņēmējs SIA Ductus) nevarēja rīkoties ar kopīpašumu (jumtu) bez citu kopīpašnieku piekrišanas (CL 1068. pants),

2)    tā kā šie darboņi tā tomēr rīkojās, tika pieļauta prettiesiska darbība,

3)     šīs darbības sekas jau bija iestājušās, jo SIA Ductus likvidēja terases segumu un remontēja jumtu jau 1. augustā;

4)    nekāds 22. augusta kopsapulces lēmums nevarēja padarīt prettiesiku darbību par tiesisku ar atpakaļejošu datumu;

5)    kopsapulces lēmumam  par terases seguma likvidēšanu atsevišķa īpašuma robežās un remonta labošanu zem terases jebkurā gadījumā bija jābūt pieņemtam rakstiskā formā, kā to nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta 5. daļa, bet tāds lēmums nekad nav ticis pieņemts;

6)    turklāt SIA Latectus nekādā ziņā nedrīkstēja demontēt cita dzīvokļa īpašnieka terasi, jo tikai īpašniekam ir pilnīgas varas tiesības pār lietu (CL 1036. pants).

      Vienkāršojot tas būtu šādi. Daudzdzīvokļu mājā dzīvokļi un kopīpašums pieder alfabētam (A, B, C D, E utt.). Dzīvokļa īpašnieks X savā galvā izdomā, ka citam dzīvokļa īpašniekam Y ir jumta problēmas. Tā nu īpašnieks X demontē Z īpašnieka terasi bez Z piekrišanas, lai labotu jumtu virs Y dzīvokļa bez visu pārējo kopīpašnieku (alfabēta A, B, C D, E utt. tostarp Y) piekrišanas. 2 nedēļas vēlāk alfabēts A, B, C D, E utt. lemj par jumta remontu citā mājas daļā. X tiesā apgalvo, ka A, B, C D, E utt. lēmums ir attiecināms uz X izdarībām ar Z terasi un jumtu virs Y dzīvokļa. Šāda loģika liecina, ka „jumta” problēmas ir X. 

Tāds, lūk, bija Māra Liguta stomīšanās iemesls. Ceram, ka tiesai tas nepaslīdēja garām.

SIA CS Komercserviss: bez mērķa klīstošais holandietis

13. septembrī notiek kārtējā tiesas sēde lietā ar SIA Komercserviss. Uz to ierodas Saulīte Ina ar blondu mapju nesēju, kuras vārds ir nezināms – gluži kā nezināmā ieroču nesēja - kareivja vārds. Atmiņā paliks vien viņas smukais dibens.

Arī šoreiz tiesas sēde beidzas ātri, jo izrādās, ka SIA Komercserviss nav saņēmis tiesas izsūtītos pretprasības papildinājumus, jo pavisam nesen nomainījis juridisko adresi, nevienu īpaši nebrīdinot. Vērtējot šo notikumu, rodas zināma dilemma. Nevar saprast ­– vai SIA CS Komercserviss darboņi ir īpaši gudri, vai tomēr īpaši negudri. Jo rīcība un scenāriji kaut kad jau piedzīvoti, un veci triki ir kā atkārtots joks – nav smieklīgs.

Uz pašu pirmo tiesas sēdi SIA CS Komercserviss vispār neieradās. No savas adreses Matrožu ielā 15 bija emigrējis uz O.Vācieša ielu 6B. Attiecīgi tiesas sūtītos dokumentus nebija saņēmis, un 2016. gada 20. aprīļa tiesas sēdi nācās pārcelt (skatīt šeit). Jau esot O. Vācieša ielā 6B, SIA CS Komercserviss nesaņēma arī citus ar tiesvedību saistītus dokumentus, ko nosūtījām ierakstītā vēstulē. Tagad SIA CS Komercserviss ir emigrējis uz E.Birznieka-Upīša ielu 12, un atkal nav saņēmis dokumentus – jau pieminētos pretprasības papildinājumus.

Tā nu SIA CS Komercserviss maldās Latvijas galvaspilsētas ārēs kā tāds klīstošais holandietis bez mērķa un sajēgas. Kaut gan, nekad neko nevar zināt ­– varbūt tam visam apakšā ir dziļš funktieris. Kā Trampam, kurš sastrādā kārtējo muļķību, un tad vesels padomnieku pulks metas to pasniegt kā dziļas prātniecības augli un stratēģiski pārdomātu soli.


Varbūt kaut kas no šīs prātniecības pavīdēs paskaidrojumos, ko tiesa uzdod Saulītei Inai (vai tamlīdzīgam spīdeklim) sniegt līdz 2017. gada 13. oktobrim. Gaidīsim apgaismību no klīstošā holandieša. 

Būvvaldes atzinums par Tīnūžu š. 9: nedroša ēka, kas rada risku iemītnieku veselībai un dzīvībai

2017. gada 18. augustā Ikšķiles Būvvaldes inspektors apskata dzīvojamo māju Tīnūžu š. 9 un pēc tam sagatavo rakstisku atzinumu. Ēkas stāvoklis ir sliktāks nekā cerējām – katrs pats var izlasīt atzinumu un secinājumus zemāk.  Piebildīsim vien to, ka pat vislielākajiem CS Komercserviss faniem nāksies atzīt: pēdējos 3 gados CS Komercserviss nav neko darījis, lai uzlabotu ēkas stāvokli. Tā turpina degradēties.

Tīnūžu š. 9 un Ikšķiles novada pašvaldības Būvvalde

Pavisam nepelnīti ir aizmirsts Ikšķiles novada pašvaldības Būvvaldes ieguldījums stāstā par Tīnūžu s. 9 (kādreiz Tīnūžu šoseja 1). Kļūda ir jālabo, jo, lielā mērā pateicoties tieši šai iestādei, bija iespējams uzbūvēt un nodot ekspluatācijā ēku, kas neatbilst Latvijas būvnormatīviem, kuras dokumentācija ir haotiska un nepilnīga un ekspluatācijas drošums apšaubāms. Tāpēc turpmāk iespēju robežās detalizētāk pievērsīsimies šīs iestādes nopelniem.

Iesākumā vizītkarte: Ikšķiles novada pašvaldības Būvvalde, Peldu iela 22, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV- 5052. Vadītāja Anda Kauliņa. Ar šo personu raksta autoram ir nāciet vairākkārt tikties, kā arī gadījies uzklausīt dažu labu stāstu par viņas tiesiskuma izpratni. Par to un vēl šo to tad pavēstīsim nākotnē. Pagaidām pievērsīsimies pavisam praktiskai un neatliekamai lietai.

Mūsu dzīvoklis turpina applūst caur jumtu un ir pamatotas bažas, ka caurteces dzīvokļa elektroinstalācijas tiešā tuvumā apdraud dzīvību un veselību.  Un kam gan labāk par Būvvaldi būtu jāzina,  ir vai nav tas bīstami. Jo raugi -  saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta sesto daļu „būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati un novērtē redzamos bojājumus, kas var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei.”

Tāpēc pirms nedēļas palūdzām, lai būvvalde apskata ēku un sniedz savu atzinumu. Gaidām rīcību jau vienu nedēļu. 

Tīnūžu š. 9: cilpa savelkas arvien ciešāk un ciešāk

Katrs mēnesis „ienes” mūsu kontā kādu pierādījumu, un acīmredzami kļūst vienkārši fakti: SIA Komercserviss nepilda un nav spējīgs pildīt pārvaldnieka pienākumus, bet bijušais dzīvokļu īpašnieks SIA Latectus nesankcionēti remontēja ēkas jumtu un apzināti slēpa, ka pārdod dzīvokļus, kuriem līdzi nāk defektīvs kopīpašums. Ap šo darboņu kakliem cilpa savelkas arvien ciešāk un ciešāk.

Plašāk par pierādījumiem un faktiem citreiz, bet pagaidām kārtējā jumta caurteces reportāža. Kā saka, viens attēls pasaka vairāk nekā tūkstoš vārdu: 

Tīnūžu š. 9 koplietošanas terase: pičiņu pačiņu un vēl šis tas

2013. gadā SIA RBSSKALS organizēja nekvalitatīvu koplietošanas terases remontu. Tagad terases vietā ir melns bitumena jumts, uz kura krājas peļķes un kuru nedrīkst izmantot kā terases segumu. Pa to nedrīkst ikdienā staigāt, novietot mēbeles vai kādus citus priekšmetus. Tā saka un raksta jumtu eksperti, kas konkrēto jumtu ir apskatījuši dabā.

SIA CS Komercserviss apgalvo, ka pilda mājas pārvaldnieka pienākumus. Tā kā ir skarts kopīpašums (jumts), SIA CS Komercserviss vajadzētu brīdināt dzīvokļu īpašniekus par riskiem, kas saistīti ar jumta izmantošanu terases vietā, jo īpašnieki tos var arī nezināt. SIA CS Komercserviss to, protams, nav izdarījis. Tā nu uz tā saucamās koplietošanas terases paveras šāda aina:  

Bērniem pičiņu pačīņu, dzīvokļu īpašniekiem papildu applūšanas risks, bet SIA Komercserviss dziļa vienaldzība. 

Par pēdējo gan nevar zināt. Ļoti iespējams, ka  SIA Komercserviss nemaz nevēlas, ka dzīvokļu īpašnieki uzzina par patieso tā saucamās koplietošanas terases stāvokli, jo tad SIA Komercserviss nāktos atzīt, ka  remontdarbi neatbilst Latvijas būvnormatīviem un jumta seguma materiāla ražotāja ieteikumiem, ka SIA Komercserviss nav kontrolējis darbu izpildi, nav parakstījis nevienu segto darbu pieņemšanas aktu, nav kontrolējis materiālu patēriņu utt. 

Ina Saulīte ­– jauns spīdeklis pie SIA CSK Komercserviss debesu juma

CSK Komercserviss jau iepriekš varēja lepoties ar savām zvaigznēm. Piemēram,  priekšsēdētāju Paulu Upenieku. Viņš ir īsts labās prakses meistars – atbildi uz vēstulēm sacer nieka sešos mēnešos (skatīt šeit). Vai arī Imantu Rubeni, kas ir izcils kopsapulču dezorganizators (skatīt šeit). Vai arī juriste Inese Dzene, kura cieš no Alises sindroma (skatīt šeit). Vai arī falsifikācijas un skrūvēšanas ekspertu Edgaru Čerņiku (skatīt šeit).

Tagad šim zvaigznājam pievienojas Ina Saulīte, acīmredzot, lai paspilgtinātu nekompetences tradīciju.

 Lūk, kādu spīdošu padomu viņa sniedz, lai novērstu jumta caurteces.

1)      Jāpasludina vai jāatzīst, ka terase ir jumts.

2)      Jāiesūdz tiesā terases īpašnieks, kas vienlaicīgi ir arī jumta īpašnieks.

3)      Jāatbrīvo SIA CS Komercserviss no jebkādas atbildības pār pārvaldnieka pienākumu nepildīšanu.

Pilnu versiju skatīt šeit:

Ar šādiem padomiem SIA CSK Komercserviss ir nodrošināts saules mūžs un nemirstoša slava visu laiku spilgtāko mazspējnieku zvaigznājā. 

Ina Saulīte ­– jauns spīdeklis pie SIA CSK Komercserviss debesu juma

CSK Komercserviss jau iepriekš varēja lepoties ar savām zvaigznēm – priekšsēdētāju Paulu Upenieku. Viņš ir īsts labās prakses meistars – atbildi uz vēstulēm sacer nieka sešos mēnešos (skatīt šeit). Vai arī Imantu Rubeni, kas pasludināja terasi par jumtu (skatīt šeit). Vai arī juriste Inese Dzene, kura vienā mierā paziņoja, ka aptuveni 46 m2 ir tikpat daudz cik 0 m2 (skatīt šeit).

Tagad šim zvaigznājam pievienojas Ina Saulīte, lai turpinātu nekompetences tradīciju. Lūk, kādu spīdošu padomu viņa sniedz, lai novērstu jumta caurteces.

1)      Jāpasludina vai jāatzīst, ka terase ir jumts.

2)      Jāiesūdz tiesā terases īpašnieks, kas vienlaicīgi ir arī jumta īpašnieks.

3)      Jāatbrīvo SIA CS Komercserviss no jebkādas atbildības pār pārvaldnieka pienākumu nepildīšanu.

Pilnu versiju skatīt šeit:

Ar šādiem padomiem SIA CSK Komercserviss ir nodrošināts saules mūžs un nemirstoša slava visu laiku spilgtāko mazspējnieku zvaigznājā. 

Tīnūžu šoseja 9: spozme, ko izstaro Saulīte Ina no SIA Hausmaster

2017. gada 10. maijā notiek kārtējā sēde lietā ar CS Komercserviss, kuru šoreiz pārstāv Ina Saulīte. Šī ir jau ceturtā pārstāve. Tas ir pozitīvi – meitas mainās.

Iepriekšējā sēdē CS Komercserviss pārstāve Estēra Kundziņa deva mums cerību spārnus, solot, ka parunās ar viedajiem priekšniekiem par izlīgumu. Gaidījām, gaidījām, bet nesagaidījām viņu piedāvājumu.  Tas nav pozitīvi.

Neesam lepni, nosūtām savu piedāvājumu.  Ar novēlošanos atnāk strupa atbilde no jau minētās Inas Saulītes, kas parakstījusies kā SIA Hausmaster pilnvarotā pārstāve. Tīnūžu š. 9 gan nav nekādas saistības ar SIA Hausmaster. Esam nesaprašanā. Bet kā nu bijis kā ne, izkūst mūsu cerību vaska spārniņi Saulītes Inas spozmē. Tas ir skarbi.

Bet nebēdājam neko. Sagatavojam pretprasību un dodamies uz tiesu. Šeit Saulītes Inas spozme apžilbina. Sākot klārēt savus argumentus pret izlīgumu, Saulīte Ina visā nopietnībā apgalvo, ka pārvaldnieka pienākums nav rūpēties par mājas jumta stāvokli.

Tas ir apbrīnas vērts viedoklis. Tas kā saules gaisma piepilda tiesas zāli, mūsos atplaukst smaids un apziņa – glābiņš ir klāt, spīd Saulīte Ina, nāk ilgi gaidītā vasara, zels zāle un zaļos koki, putni vīteros un tautas dēli un meitas līksmi dies.

Šodien gan snieg sniegs. Tāpēc laikam der atcerēties, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums liek pārvaldniekam ievērot māju pārvaldīšanas principus, jo īpaši šo: pārvaldnieka sniegto pakalpojumu saturs un kvalitāte nodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā. Tas cita starpā ietver jumta kārtējo un ārkārtas remontdarbu veikšanu.

Tiesa pieņem pretprasību un nākamā tiesas sēde tiek pārcelta uz 2017. gada septembri. 

SIA CS Komercserviss: plānošanas giganti Tīnūžu š. 9

Likums uzliek pārvaldītājam pienākumu plānot pārvaldīšanas darbības. Paraudzīsimies, kā SIA CS Komercserviss sokas šajā jomā?

Daudzdzīvokļu mājai Tīnūžu š.  9 pēdējo 4 gadu laikā tek jumts. Par to sūdzējušies vismaz 7 augšējo stāvu dzīvokļu īpašnieki. SIA CS Komercserviss tika iesniegti sertificētu būvniecības speciālistu atzinumi par jumta stāvokli un nekvalitatīvo remontu. SIA CS Komercserviss tie šķita nepārliecinoši. Tā nu pēc 4 gadu pārdomām SIA CS Komercserviss sadūšojās pasūtīt vēl vienu atzinumu, protams, uz dzīvokļu īpašnieku rēķina par nieka 650 EUR. Pēc 3 mēnešu pūliņiem no 2016. gada 23. novembra līdz 2017. gada 24. februārim CS Komercserviss savāca nepieciešamās 51% dzīvokļu īpašnieku balsu un ekpertošana nu var iet vaļā uz pilnu klapi.

Paiet vēl divi mēneši, tuvojas maijs, kad atplauks celtniecības un remontdarbu sezona, bet solītā atzinuma kā nav tā nav. Nevajadzētu arī aizmirst, ka atzinums ir vien papīra gabaliņš, ar ko jumta caurteces nevarēs apsegt. Ir vajadzīga remontdarbu tāme un būvuzņēmums, kas to realizēs. Tāmes sagatavošanai un būvuzņēmēja sameklēšanai vajadzēs vēl vismaz mēnesi. Kad būvuzņēmējs būs gatavs ko remontēt, arī ir viens liels jautājums – jo jumiķi plāno darbu savlaicīgi, nevis pēc CS Komercserviss un tamlīdzīgo iegribām.

Tad vēl būs vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku balsojums par tāmi un būvuzņēmēja izvēli. Tā kā jumta segumu, visticamāk, vajadzēs mainīt, var izrādīties, ka remonts tiek kvalificēts kā kopīpašuma pārbūve – tādā gadījuma  vajadzēs, lai PAR nobalso vismaz 2/3 dzīvokļu īpašnieku atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma jaunajai redakcijai. Ja ņem vērā iepriekšējo pieredzi un CS Komercserviss sekmes balsojumu organizēšanā, tad jārēķinās vēl ar vismaz 3 mēnešiem. Un tā laimīgi būs pienācis 2017. gada rudens ar sezonas lietavām. CS Komercserviss varēs atvilkt elpu no plānošana darbiem, bet mēs varēsim atkal gaidīt nākamo gadu zem caura jumta.

Piekritīsiet - CS Komerserviss ir īsts plānošanas gigants, ja runa ir par nedarīšanas plānošanu. 

CS Komercserviss darbošanās ap un gar Tīnūžu š. 9: kā pa celmiem

Kas veido iespaidu par uzņēmumu? Būtībā sīkumi, kas izpaužas ikdienas darbībā. Kad šie sīkumi tiek atstāti novārtā, tie klientu acīs var izaugt par milzīgām problēmām.

Šodien ir astronomiskā pavasara sākums, tāpēc var teikt, ka nu jau aizgājušajā ziemā pāris reizes uzsniga tāds pabiezāks sniegs.  Pārvaldnieka pienākums ir organizēt sniega tīrīšanu mājas pagalmā un autostāvvietās. Tas pat algojot sētnieku – tā izriet no tiesās iesniegtā sētnieka darba līguma. Bet sniegs tīrīts netika – vispār. Iedzīvotāji šūmējās un šķendējās mājas facebook lapā, un ar to viss arī ir beidzies. Nekādu paskaidrojumu, pat ne solījumu laboties no CS Komercserviss puses.

Uzvarot konkursā, Ikšķiles novadā tiesības apsaimniekot atkritumus ir ieguvis uzņēmums CleanR. Tā cena ir aptuveni 1 EUR/m3 zemāka nekā SIA Ķilupe, ar ko CS Komercserviss bija iepriekš noslēdzis līgumu attiecībā uz Tīnūžu š. 9. Vajadzēja notikt līguma noslēgšanai ar jauno atkritumu apsaimniekotāju un vienkāršai atkritumu konteineru nomaiņai, paziņojot par izmaiņām mājas iedzīvotājiem.  Bet ko dara SIA CS Komercserviss?  Viņi sniedz paskaidrojumus tikai pēc atsevišķa pieprasījuma un tad pilnīgi bezjēdzīgi tērē resursus, lai meklētu vēl kādus citus cenu piedāvājumus. Vairāk nekā mēnesi pagalmā vietu aizņem 10 konteineri, jo tur tiek turēti gan CleanR, gan SIA Ķilupe konteineri. Kad beidzot, šī ‘divvaldība’ beidzas, konteineru skaits sarūk līdz trim un atkritumu krājas uz ielas. Kāds, redz, esot kļūdījies.

Nu kāds gan iespaids var rasties par tādu uzņēmumu? 

Tiesa brīdina SIA SC Komercserviss par negodprātīgu tiesību izmantošanu

15. februārī notiek kārtējā tiesas sēde, kurā SIA SC Komercserviss ierodas ar lūgumu piešķirt papildu laiku pierādījumu iesniegšanai. Lietas dalībniekiem, protams, ir tiesības izteikt lūgumus, bet tiesa vērtē, vai lūgumi ir pamatoti. SIA SC Komercserviss apgalvo, ka šiem esot daudz lietu, esot jāsagatavo daudz dokumentu utt. Izskatās, ka pamatojums ir šaubīgs, jo SIA SC Komercserviss kā vadošam, kompetentam un citādi varošam uzņēmumam ir jābūt gan laika, gan cilvēku un citiem resursiem, lai sagatavotos sēdei. ­

Tādēļ tiesa izsaka SIA SC Komercserviss brīdinājumu par negodprātīgu tiesību izmantošanu un pārceļ sēdi uz 2017. gada maiju.

SC Komercserviss: varēšana netiek līdzi gribēšanai

SIA CS Komercserviss (iepriekš SIA RBSSKALS Serviss) pirms gada bija spara pilns – sāka tiesvedību par it kā piegādātiem, bet nesamaksātiem apsaimniekošanas pakalpojumiem. Bet ar tiesas darbiem šiem tā īpaši neveicās. Uz pirmo tiesas sēdi viņi aizmirsa ierasties, nākamajā tiesas sēdē neiesniedza mūsu pieprasītos dokumentus, kas varētu pierādīt prasības pamatotību.

Tā nu tiesas sēdes divas reizes beidzās ar čiku. Nākamajai sēdei vajadzētu notikt 2017. gada 15. februāri. Bet šodien tiesa paziņoja, ka CS Komercserviss lūdz ieplānoto tiesas sēdi pārcelt uz vēlāku laiku, lai sagatavotu pierādījumus.

Kā gan tā? Gribēšana ir, bet varēšanas nav? Kur gan palicis tiesāšanās spars un degsme?  SIA CS Komerserviss iesūdz jūs tiesā, bet nav sagatavojis pierādījumus? Dīvaini. Galu galā CS Komercserviss rīcībā ir bijuši 3 gadi pirms tiesvedības uzsākšanas plus 1 gads pēc tiesvedības uzsākšanas, lai sagatavotu un iesniegtu visus materiālus. Ja šis uzņēmums veic apsaimniekošanu, kā to paredz likums, tad visiem dokumentiem bija jābūt viņu lietvedībā. Bet, ja nav pieticis ar 4 gadiem, tad nepietiks arī ar 5 gadiem.  Jo nevar sagatavot tā, kā nav un nekad nav bijis.

Tāpēc varam vien ieteikt CS Komercserviss izbeigt pārstāt gribēt, atsaukt lietu un sakārtot savu saimniecību, jo šmuces tur ir pārpārēm. Protams, gribēt neesot kaitīgi, bet jārēķinās, ka, šādi turpinot gribēt, šmuces būs vēl vairāk.

Kas nepieciešams, lai tiesas darbotos efektīvi?

Šāds jautājums nav nekas jauns. Šajā gadījumā tas radās pēc kādu 7 tiesas sēžu apmeklēšanas, jo īpaši pēc 2016. gada 19. janvāra sēdes Bauskas tiesā. Tiesas sēde tika pārcelta uz 18. septembri. 

Iemesls? Tiesas sekretāre bija aizmirsusi izsūtīt tiesas pavēstes trešajām personām. Bez to uzaicināšanas tiesa nevar notikt. Likums to nepieļauj. Līdzīgs gadījums bija Ogres tiesā. Viena puse nebija paziņojusi par pasta adreses maiņu, bet tiesa bija aizmirsusi to pārbaudīt. Sēde tika pārcelta.

Ko tas maksā lietā iesaistītajām personām? Laiku un vēlreiz laiku. Ne stundas un minūtes, bet mēnešus un gadus. Vai tas vairo uzticību tiesu sistēmai? Diez vai. 

Tiesu sistēma ir pastāvīgs pārmetumu objekts. Esot nepieciešamas reformas, vairāk naudas, labāks aprīkojums un vēl nezin kas, lai tās varētu normāli darboties. Bet jau tagad tiesu zāles ir piestūķētas ar dārgām audio ierakstīšanas iekārtām, videokonferenču iekārtām un datoriem. Bet lietu izskatīšanas laiks joprojām aug un aug. Mainoties tiesnešiem, lietā pieaicināto personu liecību ieraksti tiek ignorēti, jo lieta, lūk, jāsāk skatīt no jauna. Iepriekšējo sēžu ieraksti netiek izmantoti. Iekārtās ieguldītā nauda tiek izniekota. Īsi sakot, iekārtas darbina un par to izmantošanu lemj cilvēki, kuru prātos reformas nav veiktas. Un tam vajadzīgs ilgs laiks.

Runājot par konkrēto gadījumu  – vai nebūtu prātīgāk sākt ar mazumiņu? Tas ir – panākt, ka sekretāre pilda darbu, par ko viņa saņem algu? Tam nav vajadzīgas īpašas reformas un papildu izmaksas.