Thursday, June 26, 2014

Ziņas pēc 2. tiesas sēdes: jumts ir kopīpašums jeb "Мы пойдём другим путём"

SIA Latectus ir organizējusi un veikusi jumta un terašu remontu visai ēkai. Jumta remonts neatbilst Latvijas būvnormatīviem un jumta segums jau sāk atdalīties. Visas terases ir pārvērstas par neekspluatējamu jumtu.

Savos paskaidrojumos tiesai SIA Latectus atzīst, ka jumts  ir kopīpašums. SIA Latectus gan līdz šim nav paskaidrojusi, uz kāda pamata tā veica kopīpašumā esošo konstrukciju remontu. Publiski SIA Latectus izplata melīgu informāciju, ka par remontu esot lēmusi kopsapulce. Patiesībā kopsapulce lēma tikai par 4. stāva koplietošanas terases un 5. stāva jumta remontu. Pārējās 7 terases un zem tām esošo jumtu SIA RBSSKALS SERVISS (apsaimniekotājs) un SIA Latectus kopsapulcē pasniedza kā „privātu”, tas ir, atsevišķā īpašumā esošu īpašumu, par kuru atbild katrs atsevišķā dzīvokļa īpašnieks.
Tā ir klaji maldinoša informācija, ko SIA Latectus nekautrējas paust publiski: http://apollo.tvnet.lv/zinas/kad-majokla-iegade-jaunaja-projekta-parversas-par-murgu/655437

Ja jumts būtu atsevišķs īpašums, nevis kopīpašums, tad dzīvokļa īpašnieks, zem kura terases esošo jumtu, piemēram, sabojā kāda dabas stihija, būtu spiests labot šo jumtu tikai par saviem līdzekļiem. Tas pats attiektos uz mājas sienu un citiem elementiem, kas piesaistīti konkrētam dzīvokļa īpašumam. Tomēr patiesībā par šīm konstrukcijām atbild visi kopīpašnieki. Nav daudzdzīvokļu mājas bez jumta vai sienām, par kuru remontu būtu jāatbild tikai kāda viena dzīvokļa īpašniekam. Daudzdzīvokļu mājai nav privāta jumta, ar kuru privātīpašnieks var rīkoties pēc sava iegribas.

Veicot tā saucamo privāto terašu remontu, SIA Latectus ir skārusi visu kopīpašnieku intereses, jo faktiski remontēja ēkas jumtu, vienlaicīgi fiziski likvidējot privātās terases. Turklāt tas tika izdarīts bez kopīpašnieku un terašu īpašnieku atļaujas.

Mēs tiesā paplašinām savu prasību – prasām, lai SIA Latectus salabo visu kopīpašumā esošo jumtu un tā elementus, jo, pārdodot dzīvokli, SIA Latectus un tā pārstāvji mūs neinformēja par šo konstrukciju  patieso stāvokli un par saviem nodomiem vienpersonīgi veikt Latvijas būvnormatīviem neatbilstošu remontu. Mēs nevēlamies maksāt par SIA Latectus nelikumībām. SIA Latectus darbojās bez mūsu ziņas un kopīpašnieku atļaujas, bet mums tādu privilēģiju nav. Mēs iesim likumīgo ceļu. Tas nozīmē, ka tiesa uzaicinās visu kopīpašniekus uz nākamo tiesas sēdi, lai viņiem būtu iespēja paust savu viedokli.

Monday, June 16, 2014

Tautas spriedums par jauno projektu Tīnūžu šosejā 9: komentāri


13. jūnijā apollo.tvnet.lv publicē nelielu rakstu par dzīvokļu īpašnieku nedienām tā saucamajā jaunajā projektā Ikšķilē,  Tīnūžu šosejā 9 http://apollo.tvnet.lv/zinas/kad-majokla-iegade-jaunaja-projekta-parversas-par-murgu/655437. Patiesības mirklis ilgst 10 stundas no 6.00 līdz 16.00, 160 lasītāji komentē rakstu un aptuveni 1000 cilvēku izsaka savu viedokli par šiem komentāriem.

Kopumā spriedumi ir diezgan kritiski un aptver plašu personu loku: likumdevēju, izpildvaru, būvniecības un nekustamo īpašumu komersantus, kā arī dzīvokļu pircējus un īpašniekus.

Ko mēs varam teikt par katru no viņiem?

Vispirms par likumdevēju un izpildvaru

Angļu valodā ir populārs teiciens: „If you want a guarante, buy a toaster.” Vēlies garantiju, iegādājies tosteri. Minimālais ar likumu noteiktais garantijas laiks tosterim ir 2 gadi. Likumdevējs Būvniecības likumā paredzējis, ka tas attiecas arī uz būvdarbiem un to rezultātu, tas ir, nekustamo īpašumu.  Diezgan dīvaini, jo dzīvoklis ir ieguldījums uz mūžu. Būvmateriālu ražotāji saviem materiāliem garantē  ilgu mūžu. Piemēram, bitumena jumta seguma kalpošanas laiks ir 15 gadi, ja tas ir pareizi ieklāts un ekspluatēts. Mūsu gadījumā mājas jumts sāka tecēt pēc 4 gadiem, un tas apdraud ēkas drošību. Mēģināsim noskaidrot, kā tas varēja notikt un kas par to atbild.

Vispirms īpašnieks liek arhitektam, būvinženierim un citiem speciālistiem māju uzprojektēt, projektu apstiprina vietējā būvvalde, māju būvē, būvniecību pārrauga būvvaldes būvinspektors un būvniecības procesā nobeigumā māja tiek nodota ekspluatācijā. Tātad pašvaldības būvvalde ir tā iestāde, kas gādā par to, lai ēka atbilstu visām likumdevēja prasībām vismaz būvniecības procesa laikā. Citā starpā būvvaldei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem jāpārliecinās, ka tehniskais projekts ir izstrādāts pareizi: „92. Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, energoefektivitāte un aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, TĀ ARĪ EKSPLUATĀCIJAS LAIKĀ.” Tātad neatkarīgi no garantijas ēkai jābūt drošai visā ekspluatācijas laikā.

Praksē traģiskais Zolitūdes gadījums parādīja, ka būvvalde ir tikai tāds papīru kārtošanas un sakārtošanas kantoris. Šķiet, ka Ikšķiles novada būvvalde nepilda pat šīs funkcijas.Tīnūžu ēkas fasādes risinājums, jumta un palīgtelpu izbūve un, iespējams, arī citi elementi neatbilst ēkas tehniskajam projektam.
Ikšķiles novada būvvalde nespēj vai nevēlas atbildēt uz vienkāršu jautājumu: vai projektēšanas stadijā un nododot ekspluatācijā ēka Tīnūžu šosejā 9  atbilda Latvijas būvnormatīvu prasībām?   Ikšķiles novada būvvalde neatbild uz vēstulēm un pierādījumus par ēkas stāvokli brīdī, kad par to atbildēja šī pašvaldības institūcija, nākas izprasīt ar tiesas starpniecību.

Kā nu ir, tā ir. Ēka nodota ekspluatācijā. Kas tālāk uzņemas atbildību?  Par to nākamajā  rakstā.

Tagad par apsaimniekotājiem

Tātad Ikšķiles būvvalde ir pieņēmusi ekspluatācijā ēku, kas nav droša ekspluatācijā un par tālāko  vairs neatbild. Jo būvniecības likumā aprakstītais būvniecības process, par kuru it kā atbild būvvalde, ir noslēdzies. Tas nekas, ka ābols ir sapuvis.

Attīstītājs (SIA LEVIL) ir bankrotējis, bet tā atbildība par ēkas kvalitāti ir izkūpējusi līdz ar maksātnespējas procesa noslēgumu. 2012. gadā ēku izsolē iegādājās SEB bankas meitasuzņēmums SIA Latectus. Ar būvniecības nozari saistītie likumi arī šiem darboņiem neuzliek nekādas saistības par ēkas stāvokli.  Izskatās, ka likumos ir pamatīgs caurums.

Laiks spēlē iesaistīt apsaimniekotāju, ko likumā par dzīvojamo māju pārvaldīšanu dēvē par pārvaldnieku. Mūsu gadījumā SIA Latectus piesaista SIA RBSSKALS serviss. Šim daudzsološajam uzņēmumam vajadzētu ievērot  jau pieminētajā likumā noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus, piemēram,  to, ka pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā.  Likumos ierakstītā teorija, mans draugs, ir sausa, bet dzīves koks zaļo kupli.

SIA RBSKALS netīra ēkas jumta kanalizāciju, kas ir viens no jumta caurteču cēloņiem, neseko līdz dzeramā ūdens filtrēšanas sistēmai, kas nonākusi kritiskā stāvoklī. Kad remontu jautājumi nonāk kopsapulces darba kārtībā, SIA RBSSKALS Serviss akli iztop SIA Latectus  un nespēj pat izvērtēt un kontrolēt remontdarbu kvalitāti.  SIA RBSSKALS Serviss maldinoši skaidro vai piekrīt, ka par jumtu atbild virs jumta esošo terašu īpašnieki, bet jumta kanalizācijas apsildes izdevumi jāsedz atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem. Tāda, lūk, ir realitāte. Var piekrist kādam komentētājam, ka apsaimniekotājs  ir tikai starpnieks. Tā darba papildvērtība ir tuva nullei vai pat ar mīnus zīmi.

Lasot SIA RBSKALS interneta vietni, rodas iespaids, ka  tas ir daudznozaru uzņēmums, kas spēj nodrošināt kompleksus pakalpojumus. Praksē tās ir uzņēmums, kas ir tālu no sapratnes, ka vārdi jābalsta darbos.

Par nekustamo īpašumu mākleriem

Paskaidrojumos tiesā SIA Latectus apgalvo, ka tā aģents SIA Oberhaus nav teicis, ka ēka Tīnūžu šosejā 9 ir labā stāvoklī. Bet tas neteica arī, ka ēka ir sliktā stāvoklī un ka pie katras lietusgāzes ūdens tecēs augšējo stāvu dzīvokļos. Pirms pārdošanas SIA Oberhaus pārstāvis Modris Miķelsons neatbildēja uz vienkāršiem jautājumiem: kāds ir jumta stāvoklis un vai iespējamo problēmu cēlonis ir novērsts.
Pēc elementāras loģikas tā ir noklusēšana. Un ar to nodarbojas flagmanis nekustamo īpašumu darījumu jomā, LANĪDA biedrs, kam ir saistošs šīs asociācijas ētikas kodekss. Cita starpā tas paredz, ka māklerim jāsniedz vispusīga, pilnīga un objektīva informācija par darījumu.
Kāds vienkāršam pircējam ir pamats apšaubīt šo atbildīgo korporatīvo pilsoņu ētisko rīcību un godīgumu? Teorētiski nekāds. Praksē ir izrādījies, ka viņu godīgums nav plika graša vērts.

Friday, June 6, 2014

Juris Biršs: stikla māja Ikšķilē un stikla kalns Rīgā


Kad svešinieki Ikšķilē meklē māju Tīnūžu šosejā 9, tad vietējie pārjautā, vai ar to ir domāta stikla māja. Tādu nosaukumu ēka izpelnījusies, pateicoties tās stiklotajai fasādes daļai.

Un par stikla kalnu zina pat Antiņš. Tā dēvē arī Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas slejas Daugavas kreisajā krastā. Šodien tā nodota ekspluatācijā, bet inženierzinātņu doktors Juris Biršs sūkstās, ka to projektējuši studenti, jo izvēlētie apdares materiāli neatbilst Latvijas klimata apstākļiem: http://apollo.tvnet.lv/zinas/gaismas-pils-jau-driz-izskatisoties-neglita/654920. Stikla kalnu vajadzēs pucēt ik pēc pāris mēnešiem, lai tas nekļūtu par kaunu traipu Rīgas panorāmā.

Juris Biršs ir apskatījis arī stikla māju Ikšķilē un izteicis savu vērtējumu par to, jo īpaši par ēkas jumta remontdarbiem. Viņa spriedums 2013. gada septembrī bija gana strikts: problēmas ar jumta caurteci būs jau pēc gada, remontdarbus vajadzēs atkārtot. Ar pucēšanu nebūs līdzēts. 2014. gada maija beigās uz jumta paveras šādas ainas:




Uz jumta veidojas dažāda izmēra un formas gaisa burbuļi: tie plešas platumā un stiepjas garumā no dažiem decimetriem līdz pat metram un vairāk. Tie atrauj uzkausētā bitumena slāni no jumta pamatnes un aug augumā. Šīs problēmas pamatcēlonis ir jumta konstrukcijā esošais mitrums, par ko bažījas Juris Biršs.

Tagad šis mitrums izgaro, tvaiki laužas uz āru un „uzpūš" no jauna uzkausēto bitumena slāni gluži kā vecas zaptes burkas vāku. Pēc laika bitumena hidroizolācijas membrāna pārsprāgs, un ūdens aprites cikls caur jumta konstrukciju sāksies no jauna. Gluži kā 4. klases dabas zinību mācību grāmatā.

Ir pagājuši 8-9 mēneši kopš jumta remontdarbu pabeigšanas Ikšķiles stikla mājā, un Juris Biršs ir kļūdījies. Šoreiz viņas prognozes piepildās 3-4 mēnešus agrāk.

Līdzīgi kā stikla kalnu Rīgā, arī stikla māju Ikšķilē laikam ir projektējuši un tagad arī remontējuši studenti, ja ticam Jura Birša teiktajam. Tāpēc sāksim jaunu rakstu sēriju ar nosaukumu  „Ziņas no jumta: kā ir un kā jābūt”, (Kā ir un kā jābūt) lai uzzinātu, ko studenti ir sadarījuši un ko būtu vajadzējis darīt, lai jumta caurteces risku mazinātu vai novērstu.