Taisnības meklējumi turpinās – jo dziļāk mežā, jo mazāk puskokalēcēju

Mežā kokus vērtē pēc vērtīguma – ir lietaskoki, puslietas koki un malka. SIA CS Komercserviss argumentu mežā patiesību meklējot, pamatā ir nācies sastapties ar malku – līkiem, greiziem, zarainiem un sapuvušiem kokiem, ko izbrāķējušas jau divas tiesas.

Šos argumentus piegādā puskokalēcēji - tādi vietējie darboņi kā Ina Saulīte un Inese Volodina. Bet tāds acīmredzami nav SIA CS Komercserviss valdes loceklis ar interesanto vārdu Valentinavičius Remigijus – šim kokam ir divi gali, bet nevar saprast, kur tievgalis, kur resgalis. Šis valdes locekļa izstrādājums ir gatavs iet līdz galam. 

Pēc zaudējumiem pirmās instances un apelācijas tiesā, leišu resgalis (vai varbūt arī tievgalis) un ēku izsaimniekošanas guru stūrē uz Augstāko tiesu, jo nav mierā ar abu iepriekšējo tiesu spriedumiem. Bet argumenti, lasi, koki tie paši vecie – labākajā gadījumā pussapuvusi malka. Tomēr Valentinavičius Remigijus acīmredzami paļaujas uz prostūristes Ineses Volodinas spējām apsūkāt un laizīt to pašu veco argumentu tik ilgi, kamēr tas pārvēršas par lietas koku.

Nu ko, vēlam veiksmi. Jāņem gan vērā, ka mežā ir atrodami arī citi koka priekšmeti, piemēram, mieti. Latvieši nezin kāpēc runā arī par sūdainiem mietiem, nevis parastiem mietiem. Nu tad ar tiem sūdainajiem arī slānīsim leišu puskoka lēcēja muguriņu. Augstu celsim, zemu laidīsim.

SIA Komercserviss Tīnūžu šosejā 9: kalps ir pliks, melīgs un negrib strādāt

Visi zina pasaku par pliko karali. Tīnūžu šosejā 9 karaļu nav, bet ir SIA CS Komercserviss, kas uzvedas kā kungs un saimnieks. Tā rīkoties nav labi, ja faktiski esi pliks kalps likuma priekšā. To tagad apstiprina tiesas lēmums.

Mājas pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku iecelta persona, kas pilda dzīvokļu īpašnieku doto uzdevumu - tātad tam vajadzētu kalpot dzīvokļu īpašnieku interesēs un uzdevumā. Par pārvaldnieku var kļūt tad, ja tiek noslēgts pārvaldīšanas līgums redakcijā, kādu ir apstiprinājusi dzīvokļu īpašnieku kopība ar balsu vairākumu. Kaut kur vārtrūmē sarunāti līgumi nav spēkā.

Tīnūžu šosejā 9 dzīvokļu īpašnieku kopība kā galvenā lēmējinstitūcija nav apspriedusi, apstiprinājusi nevienu pārvaldīšanas līgumu vai atsevišķus tā nosacījumus. Tāpēc jebkuram, kas šeit uzdodas par mājas pārvaldnieku, ir jāievēro likums. Tas attiecas uz visām pārvaldīšanas darbībām, par kurām nav lēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība ar noteikto balsu vairākumu. Tā nu ir sanācis, ka Tīnūžu šoseja 9 dzīvokļu īpašnieki kopības līmenī vispār neko nav lēmuši. Tā saucamais pārvaldnieks to izmanto, likumu neievēro un tā vietā izdomā savus spēles noteikumus. Tīnūžu šosejā 9 tas iet cauri ar dzīvokļu īpašnieku klusējošās masas apzinātu vai neapzinātu atbalstu. Tiesā gan tas neiet cauri.


Lūk, ko savā 2018. gada 16. novembra spriedumā saka Rīgas apgabaltiesa par kopīpašnieku lēmumiem un likuma prasībām:

No protokola ( lietas lapas 96-99) izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir vienojusies slēgt apsaimniekošanas līgumu, bet nekādā veidā nav apspriedusi nevienu līguma noteikumu.[..]

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija secina, ka atbildētāja ir izvairījusies no savu likumisko pienākumu izpildes un šis apstāklis rada pamatu prasības apmierināšanai apelācijas

sūdzībā pārsūdzētajā apmērā, vienlaikus noraidot atbildētājas apelācijas sūdzību.

Tātad karalis, kas faktiski ir kalps, ir izrādījies pliks likuma priekšā un izvairījies pildīt likuma prasības. SIA CS Komercserviss ir zaudējis lietu divās tiesu instancēs. Ar to tad arī apsveicam. Gaidīsim tiesas izdevumu atmaksu un gatavosimies nākamajai lietai. Jo šis kalps ne tikai ir pliks, bet nerimst melot un izvairīties no darba.

Tīnūžu šoseja 9: mājai tek jumts, daži dzīvokļu īpašnieki ieguldīs naudu video novērošanā

Pēc 30. septembra lietus mājā atkal tek jumts, dzīvokļos tiek bojāti griesti:

Gandrīz vienlaicīgi ar lietus radītajiem bojājumiem saņemam SIA CS Komercserviss pagarinātās aptaujas rezultātus. Šeit ir vērojams acīs krītošs progress – nedēļas laikā kādam ir izdevies dubultot PAR balsu skaitu no 16 uz 32. Apsveicam, bet pārbaudīsim, kas un kā to ir paveicis. 

Lemts ir par trim jautājumiem, kas ir iekšēji pretrunīgi, slikti formulēti un tāpēc viegli apstrīdami. Bet šoreiz tikai par vienu no tiem – daži dzīvokļu īpašnieki vēlas mājā uzstādīt video novērošanas kameras. Un viņi nopietni domā, ka ar šīs aptaujas palīdzību viņi var uzspiest savu gribu un likt maksāt tiem, kas balsoja pret šādu vēlmi.

Videomīļiem nāksies vilties un mācīties. Video kameru uzstādīšana nav saistīta ar kopīpašuma uzturēšanu. Tā ir greznība, pa kuru jāmaksā tikai tiem, kas to vēlas. Tā kā videomīļi to nesaprot un mazkompetentais kantoris SIA CS Komercserviss viņiem to nav izskaidrojis, tad šiem videomīļiem ir divas iespējas: pašiem labprātīgi uzņemties segt novērošanas sistēmas uzstādīšanas un uzturēšanas izdevumus vai arī mācīties „the hard way”, tas ir, pierādot savas vēlmes pamatotību tiesā.

Sākām ar lietu, tāpēc arī pabeigsim ar lietu. Kad mājai tek jumts, nav saprātīgi tērēt naudu greznumlietām, kāda ir video novērošana, ja vien videomīļi negrasās uzņemt un skatīties video par lietu un tā nodarītajiem postījumiem, lai piedzītu zaudējumus no SIA CS Komercserviss par kopīpašuma neuzturēšanu.

SIA CSK Komercserviss: skaistas meitenes – jācer, ka pietrūkst tikai dokumenti

Apmierinot mūsu lūgumu, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ir uzlikusi SIA CS Komercserviss par pienākumu rakstveidā paziņot pārvaldīšanas darba plānu nākamajam gadam, tostarp pārvaldīšanas maksu. Šāds pienākums ir jāpilda jebkuram likumpaklausīgam  pārvaldniekam. SIA CS Komercserviss uzskata, ka tāds ir. Tātad SIA CS Komercserviss būtu jāpilda likumā noteiktais.

SIA CSK Komercserviss to tomēr nav darījis. Tā vietā šis kantoris ir atsaucies uz MK noteikumiem Nr. 1014, kuriem ar māju Tīnūžu šosejā 9 nav nekāda sakara, aprobežojies ar e-pasta izsūtīšanu, paziņojot, ka informāciju var atrast SIA CSK Komercserviss portālā. Daļa dzīvokļu īpašnieku neizmanto pat e-pastu, kur nu vēl kaut kādu portālu. Nav nemaz zināms, vai šāds portāls pastāv, jo internetā tā adrese http://portal.rbsskals.lv/ nav atrodama. Par to var pārliecināties jebkurš.

SIA CSK Komercserviss nepilda arī tiesas spriedumu, bet apstrīd to Rīgas apgabaltiesā. Katram suņam sava znaja, kā saka lauku ļaudis. Pienāk 2018. gada 12. septembris, kur tiesai 3 tiesnešu sastāvā būtu jāvērtē SIA CSK Komercserviss juridiskā spīdekļa Inas Saulītes sagatavotā apelācijas sūdzība. Cerējām, ka pati autore pagodinās ar savu klātbūtni. Viļamies - spīdekļa vietā atnāk jauna, skaista, daudzsološa jauniete, kuras vārdu pašlaik vēl neminēsim. Bet viļamies vēlreiz - izrādās, ka lietas materiālos nav dokumentu, uz kuriem Ina Saulīte atsaucas savā apelācijas sūdzībā.

Nu kā tā var? Kur skatījās juridiskais spīdeklis Ina Saulīte un viss CSK Komercserviss vadošo un kompetento darbinieku korpuss? Atsūta jaunu meiteni vienu pašu bez dokumentiem. Kur pavadoņi un atbalsts? Kas notiek ar SIA CSK Komercserviss? Joprojām nekādi nespēj nodrošināt pilnu servisu? Negribētos vilties vēlreiz. Tāpēc ceram, ka SIA CSK  Komercserviss un viņu meitenēm viss pārējais ir, tikai dokumentu pietrūkst.

Kā žurka par kučieri pārtapa un tad par sīku meli

Lūk,  pastāsts par Māri Ligutu, kas grib kļūt par zvērinātu advokātu, bet netiek tālāk par prastu meli: skatīt šeit.

Pasaka par Pelnrušķīti un Māri Ligutu – reversā transformācija

Pasakā par Pelnrušķīti, skuķis pārvēršas par princesi, ķirbis par karieti, žurkas par kučieriem utt. Bet tad tuvojas pusnakts, pulkstenis nosit 12 reizes, atgriežas dzīves īstenība un skuķis ir atkal skuķis, kučieriem nākas atkal pārtapt par žurkām un karietei par ķirbi. Notiek sava veida reversā transformācija.

Kādreizējā SEB kantora žurka Māris Liguts vienā brīdī transformējās par zvērinātu advokātu. Nu ir pagājuši daži gadi, un viņš piedzīvo vienu vai vairākas reversās transformācijas. Par visu sīkāk turpmāk.

Kāpēc pirms sabraukta jenota ir bremzēšanas pēdas, bet pirms sabraukta advokāta nav?

Pilsonis Bērziņš brauc ar auto pa koplietošanas ceļu. Šo aptur policists un prasa uzrādīt braucamrīka tehnisko pasi. Ak vai, pilsonis Bērziņš to aizmirsis mājas un piedāvā aizbraukt tai pakaļ. Lai policists pagaida. „Neies cauri, jāmaksā sods”, saka policists.

Ierodas Bauskas tiesā pilsonis Liguts pārstāvēt klientu SIA Latectus, bet advokāta orderis viņam nav.  Kaut kāds jau ir, bet tikai tāds, kas paredzēts pavisam citai tiesai. Kāda gan tam nozīme? Nesakiet vis.

Advokāta orderis ir tāds papīrītis, kas advokātam dod tiesības pārstāvēt klientu konkrētā tiesā un saņemt samaksu par saviem pūliņiem konkrētajā tiesā, ja izdodas vinnēt. Nav papīrīša, nav samaksas. Bet izrādās, ka pilsonis Liguts nav tāds parasts mirstīgais kā pilsonis Bērziņš, kam papīrītis jānēsā līdzi un jāuzrāda par konkrētu braucamrīku, nevis sievas velosipēdu vai Rīgas tramvaju.

Tā nu pilsonis Liguts saka Bauskas rajona tiesai: „Es uzrakstīšu un iesniegšu citu orderi, pagaidiet kādu dieniņu.”  Un tā arī izdara. Bet lieta tāda, ka visus līdz tam brīdim iesniegtos dokumentus un paskaidrojumus tiesai ir iesniedzis pilsonis Liguts, nevis advokāts Liguts. Par tiem samaksa  tā kā nepienākas. Apgabala tiesa Aizkrauklē domā citādi. Bet lai.

Tagad mēs zinām, kāda atšķirība starp pilsoni Bērziņu un pilsoni Ligutu un kāpēc pirms sabraukta  jenota ir bremzēšanas pēdas, bet pirms sabraukta advokāta nav. Sabrauktam advokātam, acīmredzot, nebija līdzi advokāta orderis. Kas gan brauktu virsū advokātam?

Ikšķiles būvvaldes un domes greizā tiesiskuma izpratne un tās cena

2016. gadā veicām dzīvokļu īpašnieku aptauju par nojumes uzstādīšanu virs vietas, kur SIA Ductus/SIA Latectus patvaļīgi demontēja jumta terasi un uzkausēja nelietojamu  un nekvalitatīvu bitumena segumu. Nojumes mērķis bija vienkāršs: novērst caurteces riskus, kas rodas, ja pa šo segumu staigā un vienlaicīgi atjaunot iespēju izmantot terasi.

Aptaujas rezultāti bija pozitīvi un kopā ar tehnisko dokumentāciju tika iesniegti Ikšķiles būvvaldei. Būvniecības ieceres jāapstiprina vai jāaizliedz likuma noteiktajā 2 nedēļu termiņā. Pret konkrētās ieceres tehnisko dokumentāciju  būvvaldei iebildumu nebija, bet būvvaldei nepatika kopīpašnieku lēmuma noformējums un tās vadītāja Anda Kauliņa sāka pieprasīt arvien jaunus, nevienā likumā neparedzētus dokumentus. Tad sākās atvaļinājumu laiks un būvvalde izdomāja būvieceres apstiprināšanu pagarināt par 4 mēnešiem. Pēc atvaļinājuma būvvaldei uzradās jaunas prasības par jaunu dokumentu iesniegšanu.
Šīs absurdās prasības vēlāk apstiprināja Ikšķiles domes deputāti ar Induli Trapiņu priekšgalā.

Nācās vērsties tiesā. 2018. gada 9. aprīlī Administratīvā rajona tiesa atzina Ikšķiles būvvaldes un domes lēmumus par prettiesiskiem.

Ko tas maksāja?

Projekts iekavēts par vienu gadu, iztērēts laiks absurdu pašvaldības lēmumu apstrīdēšanai. Iesaldēti līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Bet to var pārdzīvot.

Ir daudz dārgākas vērtības, par ko vajadzētu domāt ar apšaubāmo kompetenci apveltītajām andām kauliņām, induļiem trapiņiem un pašvaldības deputātiem, kas darbojas kā ‘rubber stamp’, bez jebkādas iedziļināšanās un sajēgas apstiprinot prettieskus lēmumus. Tai vērtībai ir vienkāršs vārds: uzticība varai un tautas priekšstāvjiem.

Tīnūžu šoseja 9: gatavosimies pavasara jumta caurtecēm

Ir 2018. gada 16. marts, un dzīvoklī no griestiem pil ūdens. Skatīt attēlus:

Bet ir arī labas ziņas. Tas nekas, ka ar 4 gadu novēlošanos, bet SIA Latectus mums ir atsūtījis līgumu, kurā SIA Ductus ir labprātīgi uzņēmies 5 gadu kvalitātes garantiju attiecībā uz jumta remontdarbiem Tīnūžu šosejā 9. Šis līgums ir nosūtīts arī SIA CS Komercserviss, kam vajadzētu turēt rūpi par mājas jumtu un izmantot šo garantiju. Saskaņā ar līgumu SIA Ductus bez maksas ir jānovērš defekti 10 darba dienu laikā. Skatīt līguma tekstu šeit:

Tā kā pavasara atkušņos jumta caurteces ir neizbēgamas, sauksim palīgā gan vienus, gan otrus. Ja nenāks, vilksim uz tiesu.  

Tīnūžu šoseja 9: mēs par govi, bet Ikšķiles būvvalde sprauž dakšas par sienu

2017. gada augustā Ikšķiles būvvalde atzina, ka Tīnūžu š. 9 māja nav droša ekspluatācijā (skatīt šeit). Bet SIA CS Komercserviss, kas apgalvo, ka apsaimnieko māju, no tā ne silts, ne auksts. 2017. gadā SIA CS Komercserviss trūkumus nenovērš un neplāno to darīt arī 2018. gada budžeta ietvaros. Tāpēc nācās atgādināt Ikšķiles novada administratīvajai komisijai, ka derētu izvērtēt pārvaldnieka atbildību par izvairīšanos no mājas uzturēšanas, jo raugi, ir attiecīgs administratīvo pārkāpumu kodeksa pants, proti, 150.² pants.

Atbilde pārsteidz. It kā administratīvas komisijas,  it kā Ikšķiles domes vārdā atbild būvvaldes vadītāja Anda Kauliņa. Šādu pilnvaru šai personai nav.  Laikam viņa bija vēlējusies paspīdēt ar savu kompetenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā. Bet arī te ir misējies. Anda Kauliņa visā nopietnībā apgalvo, ka pašvaldība nevar iejaukties privāto tiesību subjektu lietā. Laikam Kauliņa nav lasījusi Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210. pantu, kur skaidri pateikts, ka administratīvās komisijas var lemt par APK 150.² panta piemērošanu.

Attaisnojot bezdarbību, Anda Kauliņa atsaucas uz gandrīz 15 gadus vecu Satversmes tiesas lēmumu, ka attiecas uz pašvaldības tiesībām izdot saistošos noteikumos par dzīvojamām mājām piegulošās teritorijas uzkopšanu. Tātad ir par citu tēmu. Turklāt pirms 15 gadiem nebija pieņemts ne Dzīvokļa likums, ne Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un nebija arī APK 150.² pants, kur pārvaldnieka atbildība ir pietiekami skaidri noteikta.

Lai Andai Kauliņa nerastos maldīgs iespaids par savām dakšu spraušanas prasmēm, nosūtām atkārtotu vēstuli Ikšķiles domes administratīvajai komisijai un virsvadonim Indulim. Raudzīsim, vai Indulim veiksies labāk. 

Tīnūžu šoseja 9: ragavas taisa vasarā, ratus ziemā

2018. gada 4. februārī laukā valda sals un sniegs, bet mūsu dzīvoklī caur jumtu tek ūdens.  Ūdens  pilieni erodē  riģipsi, līdz  mitrums kļūst acīmredzams. Noplēšot griestu riģipsi,  var redzēt pa paneļu šuvēm pilošo ūdeni.  Bojājumi vēršas plašumā – jumta caurteču vietu skaits un platība pieaug.  

Pēc pavasara atkušņiem  gaidāmi  vērienīgi plūdi – vismaz tādi kā 2013. gadā, iespējams, sliktāki, jo ūdens,  kas iekļuva jumta konstrukcijā 2017. rudens lietavu laikā,  sasala un, visticamāk, salauza, saplēsa un izcilāja bitumena hidroizolāciju, jumta pieslēgumus pie parapetiem un sienām un visu pārējo.

Ja kopsapulces ieceltie pārstāvji nopietni domā par jumta remontu, tad ir pēdējais laiks sarosīties. Ragavas taisa vasarā, ratus ziemā. 

Lieta ar CS Komercserviss Ogres rajona tiesā: pamiers vai pārgrupēšanās jaunām kaujām?

Vakar notika kārtējā tiesas sēde lietā ar SIA CS Komercserviss. Laiks ziemīgi padrūms, jo saule šoziem ir rets viesis pie debesu juma. Tāpēc ceram uz SIA CS Komercserviss pārstāves Inas Saulītes spozmi, kas varētu paspilgtināt pelēko ikdienu. Pieviļamies. Saulīte ir drūma kā mākonis. Pat nesveicinās.

Saprotam un jūtam līdzi. Apsaimniekošanas flagmanis un nelokāmais likumu ievērotājs SIA CS Komercserviss ar Saulītes & Co gādību ir piedzīvojis zaudējumu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā par pārvaldīšanas maksas (ne)paziņošanu. Līdz ar to Saulītes prasības Ogres rajona tiesā novīst kā saulespuķes bez saules, nenesot nekādus augļus. Jo nevar prasīt pārvaldīšanas maksu, kas nav paziņota likuma noteiktajā kārtībā. 

Laikam CS Komercserviss tomēr nav tik likumpaklausīgs, kā viņi paši apgalvo. Lai glābtu neglābjamo, Saulīte pārsūdzēšot Pārdaugavas tiesas lēmumu.

Bet Ogres rajona tiesa pieņem interesantu lēmumu: pārtraukt tiesvedību Ogres rajona tiesā līdz brīdim, kad  būs zināmi apelācijas tiesu lēmumi. Kad tas būs, var vienīgi minēt.


Vai starplaiks ir uzskatāms par pamieru ar SIA CS Komercserviss? Laiks rādīs. Nez kāpēc virsrakstā ir minēta arī otra iespēja? Laikam jau tāpēc, ka tā ir reāla iespēja.