Tīnūžu šoseja 9: mēs par govi, bet Ikšķiles būvvalde sprauž dakšas par sienu

2017. gada augustā Ikšķiles būvvalde atzina, ka Tīnūžu š. 9 māja nav droša ekspluatācijā (skatīt šeit). Bet SIA CS Komercserviss, kas apgalvo, ka apsaimnieko māju, no tā ne silts, ne auksts. 2017. gadā SIA CS Komercserviss trūkumus nenovērš un neplāno to darīt arī 2018. gada budžeta ietvaros. Tāpēc nācās atgādināt Ikšķiles novada administratīvajai komisijai, ka derētu izvērtēt pārvaldnieka atbildību par izvairīšanos no mājas uzturēšanas, jo raugi, ir attiecīgs administratīvo pārkāpumu kodeksa pants, proti, 150.² pants.

Atbilde pārsteidz. It kā administratīvas komisijas,  it kā Ikšķiles domes vārdā atbild būvvaldes vadītāja Anda Kauliņa. Šādu pilnvaru šai personai nav.  Laikam viņa bija vēlējusies paspīdēt ar savu kompetenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā. Bet arī te ir misējies. Anda Kauliņa visā nopietnībā apgalvo, ka pašvaldība nevar iejaukties privāto tiesību subjektu lietā. Laikam Kauliņa nav lasījusi Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210. pantu, kur skaidri pateikts, ka administratīvās komisijas var lemt par APK 150.² panta piemērošanu.

Attaisnojot bezdarbību, Anda Kauliņa atsaucas uz gandrīz 15 gadus vecu Satversmes tiesas lēmumu, ka attiecas uz pašvaldības tiesībām izdot saistošos noteikumos par dzīvojamām mājām piegulošās teritorijas uzkopšanu. Tātad ir par citu tēmu. Turklāt pirms 15 gadiem nebija pieņemts ne Dzīvokļa likums, ne Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un nebija arī APK 150.² pants, kur pārvaldnieka atbildība ir pietiekami skaidri noteikta.

Lai Andai Kauliņa nerastos maldīgs iespaids par savām dakšu spraušanas prasmēm, nosūtām atkārtotu vēstuli Ikšķiles domes administratīvajai komisijai un virsvadonim Indulim. Raudzīsim, vai Indulim veiksies labāk. 

Tīnūžu šoseja 9: ragavas taisa vasarā, ratus ziemā

2018. gada 4. februārī laukā valda sals un sniegs, bet mūsu dzīvoklī caur jumtu tek ūdens.  Ūdens  pilieni erodē  riģipsi, līdz  mitrums kļūst acīmredzams. Noplēšot griestu riģipsi,  var redzēt pa paneļu šuvēm pilošo ūdeni.  Bojājumi vēršas plašumā – jumta caurteču vietu skaits un platība pieaug.  

Pēc pavasara atkušņiem  gaidāmi  vērienīgi plūdi – vismaz tādi kā 2013. gadā, iespējams, sliktāki, jo ūdens,  kas iekļuva jumta konstrukcijā 2017. rudens lietavu laikā,  sasala un, visticamāk, salauza, saplēsa un izcilāja bitumena hidroizolāciju, jumta pieslēgumus pie parapetiem un sienām un visu pārējo.

Ja kopsapulces ieceltie pārstāvji nopietni domā par jumta remontu, tad ir pēdējais laiks sarosīties. Ragavas taisa vasarā, ratus ziemā.