Tīnūžu šoseja 9 un visur citur – jumts bez tvaikizolācijas

Zemāk redzama shēma, kas parāda, kas notiek, ja ēkas jumtam nav tvaikizolācijas. Tvaiki, ko iekštelpās rada sadzīviskā aktivitāte (skatīt šeit), iekļūst dzelzsbetona pārseguma paneļos un brīvi pārvietojas tālāk uz augšu siltumizolācijas slānī, jo gan dzelzsbetons, gan siltumizolācija ir poraini materiāli un tvaiku ceļā nav nekādu barjeru.

Ja nebūtu siltumizolācijas, tad pat vēsās vasaras naktīs uz dzelzsbetona paneļu iekšējās virsmas varētu novērot kondensātu, jo aukstais āra gaiss ātri atvēsinātu paneļos akumulēto mitrumu, tas pārvērstos ūdenī un būtu redzams pilienu veidā.

Tīnūžu šosejā 9 virs dzelzsbetona paneļiem ir 20 cm mīkstā putuplasta slānis, virs kura ir parasta plēve, tad aptuveni 5 cm betona slānis un hidroizolācija. Tāpēc tvaiki turpina ceļu augšup, šķērso pavirši uzklāto plēvi un cauri izlīdzinošajai betona kārtai nonāk līdz it kā nepārvaramai barjerai – jumta hidroizolācijai. Attiecīgi atkarībā no temperatūras kondensācija notiek tieši zem hidroizolācijas vai dziļāk siltumizolācijas slānī. Jo zemāka temperatūra, jo lielākā dziļumā notiek kondensācija.

Jebkurā gadījumā tā saucamajā jumta pīrāgā, ko veido dzelzsbetona paneļi, siltumizolācija un virsējais hidroizolācijas slānis, vienmēr ir tvaiki un tvaiku kondensācijas risks, jo tvaiki var brīvi pārvietoties jumta pīrāgā. Šī pārvietošanās, protams, nepaliek bez sekām. Sasniedzot noteiktu daudzumu, tvaiki rada spiedienu, kas ar laiku pārrauj jumta seguma virsējo hidroizolācijas slāni. Tas, visticamāk, bija noticis ar Tīnūžu šoseja 9 jumtu dažus gadus pēc mājas nodošanas ekspluatācijā. Pēc tam pa nu jau cauro jumta hidroizolāciju dzīvokļos iekļuva visparastākie nokrišņi – to pieredzēja dzīvokļu īpašnieki 2013. gada vasarā.

Kur vajadzēja atrasties jumta hidroizolācijai un kas bija atbildīgs par šī slēptā defektu izzināšanu un novēršanu – par to nākamreiz.