Tīnūžu šoseja 9 – vajadzēja tikai nieka 7 gadus, lai pierādītu, ka mājai ir jumts

 

2020. gada 23. oktobrī Ogres tiesa pasludina spriedumu lietā ar CS Komercserviss – visu laiku kompetentāko un izdarīgāko apsaimniekotāju, kas 7 gadu garumā nebija sapratis, ka mājai ir jumts, nevis pēdējā stāva dzīvokļu jumta terases.  Šis  ir izvilkums no tiesas sprieduma:

"Tiesa piekrīt prasītāja norādītajam, ka tam nav jāveic atsevišķa dzīvokļa sastāvā ietilpstošas jumta terases remonts, taču tiesa norāda, ka prasītājs kļūdaini uzskata, ka zem jumta terases nav kopīpašumā esoša jumta.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

No minētā izriet, ka virs daudzdzīvokļu mājas, kurai nav bēniņu, pēdējā stāva dzīvokļa atrodas ārējā norobežojošā konstrukcija jeb jumts. Plakano jumtu gadījumā jumts un pēdējā stāva pārsegums ir apvienoti vienā konstrukcijā, kas kopā veido ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju.

Būvnormatīvs LBN 201-15 „Būvju ugunsdrošība" (iepriekš LBN 201-10) detalizēti definē plakano (savietoto) jumtu, jumta seguma sistēmu, jumta segumu un to funkcijas:

„2.25. savietotais jumts – būves norobežojošā konstrukcija, kura vienlaikus izpilda augšējā stāva pārseguma un jumta funkcijas;

2.21.    jumta seguma sistēma – jumta virsmas un izolācijas konstrukcija, kura ietver visus slāņus, kas veido atmosfērizturīgu jumta konstrukciju, izņemot nesošo konstrukciju – siltuma izolāciju, tvaika izolāciju, mehāniski stiprināmu vai līmējamu jumta segumu (hidroizolāciju), kā arī papildelementus – jumta logus;

2.22.    jumta segums – jumta augšējais hidroizolējošais slānis, kas pasargā būvi no atmosfēras ārējās iedarbības).”

No iepriekšminētajām definīcijām var secināt, ka Tīnūžu šoseja 9 plakanais (savietotais) jumts ir ārējā norobežojošā konstrukcija, ko veido augšējā stāva pārsegums un jumta seguma sistēma, kas atrodas virs apkurināmām dzīvojamām telpām, tostarp 13. dzīvokļa iekštelpām, un aizsargā ēku pret ārējās vides ietekmi. Savukārt konkrētās mājas plakanā jumta bitumena segums ir jumta augšējais hidroizolējošais slānis, kas pasargā būvi no atmosfēras ārējās iedarbības. Kopsakarā ar kopīpašuma un ēku norobežojošo būvelementu definīcijām secināms, ka mājas jumta seguma sistēma ar augšējo hidroizolējošo slāni (bitumena segumu) ietilpst kopīpašuma sastāvā kā visai ēkai nepieciešams būvelements. Šie nepieciešamie būvelementi pastāv pilnīgi neatkarīgi no jumta terases, jo jumta terase nav ēkas ārējā norobežojošā konstrukcija.

Latvijas būvnormatīvs LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas” (spēkā no 2015. gada 30. jūnija (iepriekš LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami") definē terasi šādi:

terase ir norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas" (2.23. punkts), ..”'terase ir dzīvokļa sastāvā esoša ārtelpa, kas izmantojama vasaras sezonā” (20. punkta 20.2 apakšpunkts).

Konkrētajā daudzdzīvokļu mājā terases ir paredzētas virs ēkas daļas, tas ir, ēkas jumta daļas. Tātad tās ir jumta terases, bet fakts, ka šīs terases atrodas uz jumta, nepārvērš jumta terases par jumtu. No iepriekšminētās terases definīcijas izriet un ir acīmredzami, ka, lai varētu pastāvēt jumta terase, vispirmām kārtām ēkai ir nepieciešams plakanais jumts, kas pilda būves aizsardzības pret vidi funkcijas. Terases definīcija neparedz nekādas ēkas aizsardzības funkcijas pret ārējās vides ietekmi, piemēram, saules, lietus, sniega u.c. iedarbību. Turklāt, kā izriet no terases definīcijas un ir vispārzināms, jumta terasi var izmantot tikai noteiktos laika apstākļos – galvenokārt siltajā sezonas laikā un arī tikai tad, kad nelīst lietus. Jumta terase nepilda plakanā jumta funkcijas, kam jānodrošina ne tikai hidroizolācija, bet arī siltumizolācija, tvaikizolācijas u.c.

Tas, ka konkrēta jumta daļa (ar grīdu vai bez tās) atrodas noteikta 40. dzīvokļa īpašuma robežās un noteikta jumta daļas platība iekļauta 40. dzīvokļa kadastrālajā informācijā kā jumta terase jeb ārtelpa, nepadara terasi par jumtu, par kura hidroizolāciju jāatbild atsevišķā dzīvokļa īpašniekam. Ja tā uzskatītu, tad arī noteikta mājas ārsienas siltumizolācija būtu uzskatāma par atsevišķu īpašumu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs neveica obligātās pārvaldīšanas darbības saistībā ar jumta, kas atrodas zem jumta terases, remontu, proti, neinformēja Dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamību lemt jautājumu par jumta virs 40. dzīvokļa remontu, t.sk. tam nepieciešamajiem naudas līdzekļiem."