Zemāk redzama shēma, kas parāda, kas notiek, ja ēkas
jumtam nav tvaikizolācijas. Tvaiki, ko iekštelpās rada sadzīviskā aktivitāte (skatīt šeit), iekļūst dzelzsbetona pārseguma paneļos un brīvi pārvietojas tālāk uz
augšu siltumizolācijas slānī, jo gan dzelzsbetons, gan siltumizolācija ir
poraini materiāli un tvaiku ceļā nav nekādu barjeru.
Ja nebūtu siltumizolācijas, tad pat vēsās vasaras naktīs
uz dzelzsbetona paneļu iekšējās virsmas varētu novērot kondensātu, jo aukstais
āra gaiss ātri atvēsinātu paneļos akumulēto mitrumu, tas pārvērstos ūdenī un būtu
redzams pilienu veidā.
Tīnūžu šosejā 9 virs dzelzsbetona paneļiem ir 20 cm mīkstā
putuplasta slānis, virs kura ir parasta plēve, tad aptuveni 5 cm betona slānis un
hidroizolācija. Tāpēc tvaiki turpina ceļu augšup, šķērso pavirši uzklāto plēvi un
cauri izlīdzinošajai betona kārtai nonāk līdz it kā nepārvaramai barjerai –
jumta hidroizolācijai. Attiecīgi atkarībā no temperatūras kondensācija notiek
tieši zem hidroizolācijas vai dziļāk siltumizolācijas slānī. Jo zemāka
temperatūra, jo lielākā dziļumā notiek kondensācija.
Jebkurā gadījumā tā saucamajā jumta pīrāgā, ko veido
dzelzsbetona paneļi, siltumizolācija un virsējais hidroizolācijas slānis, vienmēr
ir tvaiki un tvaiku kondensācijas risks, jo tvaiki var brīvi pārvietoties jumta
pīrāgā. Šī pārvietošanās, protams, nepaliek bez sekām. Sasniedzot noteiktu
daudzumu, tvaiki rada spiedienu, kas ar laiku pārrauj jumta seguma virsējo hidroizolācijas
slāni. Tas, visticamāk, bija noticis ar Tīnūžu šoseja 9 jumtu dažus gadus pēc
mājas nodošanas ekspluatācijā. Pēc tam pa nu jau cauro jumta hidroizolāciju dzīvokļos
iekļuva visparastākie nokrišņi – to pieredzēja dzīvokļu īpašnieki 2013. gada
vasarā.
Kur vajadzēja atrasties jumta hidroizolācijai un kas bija
atbildīgs par šī slēptā defektu izzināšanu un novēršanu – par to nākamreiz.
No comments:
Post a Comment