Bubuļi, pasakas, padomi un stomīšanās no tiesas zāles Tīnūžu š. 9 lietā

19. un 20. septembrī notiek tiesas sēde, kurai oktobrī vajadzētu pārtapt spriedumā. Kamēr tas vēl nav gatavs, ir vērts atskatīties uz tiesas sēdē notikušo. Sāksim ar stomīšanos.

Tiesa jautā un pārjautā SIA Latectus pārstāvim Mārim Ligutam ­– kā tas nākas, ka SIA Latectus  organizēja un veica mājas jumta un citiem īpašniekiem piederošo terašu remontu, kā rezultātā terases tika pārvērstas par jumtu ar bitumena segumu. Sākumā Māris Liguts sastomās, bet, nakti pavadījis pārdomās, 20. septembrī nāk klajā ar Civillikuma pantos balstītu skaidrojumu. Šīs darbības esot apstiprinājusi dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Tas nekas, ka tas noticis 3 nedēļas pēc SIA Latectus nedarbiem, jo piekrišanu, lūk, varot dot arī vēlāk:

„1434. Piekrišanu var dot ne vien pirms attiecīgās darbības, bet arī tad, kad to uzsāk, un pat vēlāk; pēdējā gadījumā to sauc par apstiprinājumu.”

Māris Liguts gan aizmirsis vai nav gribējis izlasīt par izņēmumiem tā paša Civillikuma nākamajā pantā:

„1435. Vēlākam apstiprinājumam ir atpakaļējs spēks un tādēļ tas attiecināms uz darījuma noslēgšanas laiku, IZŅEMOT GADĪJUMUS:
1) kad attiecīgā darbība bijusi aizliegta ar likumu un aizlieguma iemesls atkritis tikai vēlāk;
2) kad apstiprinājums noticis pēc tam, kad darījums jau izpildīts un tā sekas iestājušās;
3) kad apstiprinājums var notikt tikai ievērojot zināmu formu; šādā gadījumā tam nav ne atpakaļēja spēka, kaut arī pati apstiprināmā darbība būtu izdarīta noteiktā formā, ne spēka nākamam laikam, ja vien minēto formu nevar vēl izpildīt.”

To tad arī atgādinām tiesas zālē:

1)    SIA Latectus (un tā algotais būvuzņēmējs SIA Ductus) nevarēja rīkoties ar kopīpašumu (jumtu) bez citu kopīpašnieku piekrišanas (CL 1068. pants),

2)    tā kā šie darboņi tā tomēr rīkojās, tika pieļauta prettiesiska darbība,

3)     šīs darbības sekas jau bija iestājušās, jo SIA Ductus likvidēja terases segumu un remontēja jumtu jau 1. augustā;

4)    nekāds 22. augusta kopsapulces lēmums nevarēja padarīt prettiesiku darbību par tiesisku ar atpakaļejošu datumu;

5)    kopsapulces lēmumam  par terases seguma likvidēšanu atsevišķa īpašuma robežās un remonta labošanu zem terases jebkurā gadījumā bija jābūt pieņemtam rakstiskā formā, kā to nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta 5. daļa, bet tāds lēmums nekad nav ticis pieņemts;

6)    turklāt SIA Latectus nekādā ziņā nedrīkstēja demontēt cita dzīvokļa īpašnieka terasi, jo tikai īpašniekam ir pilnīgas varas tiesības pār lietu (CL 1036. pants).

      Vienkāršojot tas būtu šādi. Daudzdzīvokļu mājā dzīvokļi un kopīpašums pieder alfabētam (A, B, C D, E utt.). Dzīvokļa īpašnieks X savā galvā izdomā, ka citam dzīvokļa īpašniekam Y ir jumta problēmas. Tā nu īpašnieks X demontē Z īpašnieka terasi bez Z piekrišanas, lai labotu jumtu virs Y dzīvokļa bez visu pārējo kopīpašnieku (alfabēta A, B, C D, E utt. tostarp Y) piekrišanas. 2 nedēļas vēlāk alfabēts A, B, C D, E utt. lemj par jumta remontu citā mājas daļā. X tiesā apgalvo, ka A, B, C D, E utt. lēmums ir attiecināms uz X izdarībām ar Z terasi un jumtu virs Y dzīvokļa. Šāda loģika liecina, ka „jumta” problēmas ir X. 

Tāds, lūk, bija Māra Liguta stomīšanās iemesls. Ceram, ka tiesai tas nepaslīdēja garām.