Tīnūžu 9: Temīda Latvijā ir ne tikai stulba, bet arī akla

 Augstākā tiesa pēc vairāk nekā gadu ilgas domāšanas ir pieķērusies lietai par videonovērošanu Tīnūžu šosejā. Izskatās, ka trīs senatori pat nav papūlējušies izlasīt kasācijas sūdzību, lai saprastu, par ko ir lieta. Nav brīnums, ka uzticība tiesu varai ir  zema. Vairāk skatīt šeit:   

    

Tīnūžu š. 9: vienkāršas patiesības pēc ilgas tiesvedības

Šā gada oktobrī stājās spēkā apelācijas tiesas spriedums par pārvaldīšanas maksu un citiem saistītiem jautājumiem lietā ar SIA CS Komercserviss.

Kas izriet no sprieduma?

1. Jumts tomēr ir jumts, nevis jumta terase, kā gadiem apgalvoja SIA CS Komercserviss.

2. SIA CS Komercserviss vajadzēja organizēt jumta remontdarbus, jo jumts ir kopīpašums. SIA CS Komercserviss to nedarīja, bet mēģināja atbildību par jumta caurtecēm novelt uz jumta terašu īpašniekiem.

3. Pārvaldīšanas maksa bija jānosaka visiem  dzīvokļu īpašniekiem vienāda, tas ir, tāda pati kā SIA Latectus, kam bija noteikta atlaide 20% apmērā. Tas faktiski nozīmē, ka pārējie dzīvokļu īpašnieki vairākus gadus pārmaksāja 20%. Katru mēnesi par katru kvadrātmetru tika pārmaksāti aptuveni 10 centi.  

Tādas, lūk, patiesības pēc 7 gadus ilgas tiesvedības.  Ir radusies arī atziņa, ka vairums dzīvokļu īpašnieku nerūp taisnība.  Viņi bez vārda runas maksā, cik kāds liek. Tādiem apsaimniekotājiem kā SIA CS Komercserviss tas paver plašas iespējas melot, manipulēt un zagt. 

T9 dziļā izpēte, kā aizņemties un izsviest vējā 50 000 eiro

 Biedrība T9 ir sarosījusies un piedāvā remontēt Tīnūžu š. 9 jumtu. Bet, ak vai, biedrības T9 virsvadoņi nav sapratuši jumta problēmu un aicina balsot par remontdarbu veicēju, kas arī nav to izpratis. Tāpēc nosūtam šādu vēstuli: 

 

 Biedrība "T9", 40008296276,

Ikšķiles nov., Ikšķile, Lībiešu iela 43, LV-5052.

info@t9.lv

2021. gada 7. maijs

 

Balsojums PRET jumta remontdarbu aptaujā uzdotajiem jautājumiem

 

2021. g. 6. maijā saņēmu biedrības T9 rosinātu aptauju par jumta remontdarbiem.

Ar šo es balsoju PRET attiecībā uz aptaujas 1. jautājumu (attiecīgi nav vajadzība atbildēt uz visiem pārējiem jautājumiem).

 Aptaujas 1. jautājums ir šāds:

  Vai Jūs piekrītat veikt Īpašuma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jumta atjaunošanas darbus un apstiprināt kopējās Projekta īstenošanas izmaksas 48 597,73 EUR bez PVN apmērā (skatīt 1.pielikumā tāmi)?

 Balsoju PRET, jo piedāvātā tāme un tajā ietvertais tehnoloģiskais risinājums nenovērsīs jumta caurteces. Ir nebūtiski, kāds materiāls tiks izmantots jumta pīrāga virspusē. Būtiski ir tas, vai jumta pīrāgs kopumā spēs aizsargāt ēku pret ārējo un iekšējo mitrumu. Piedāvātā tāme neņem vērā būtisku esošā jumta pīrāga defektu – tvaika barjeras trūkumu. Aptaujai pievienotā shēma ir nepilnīga, jo tajā nav parādīts viss jumta pīrāgs. Pieņemot, ka melni rūtotais apzīmējums ir esošā siltumizolācija, zem tās ir jābūt tvaika barjerai un tad dzelzsbetona pārseguma panelim:

 

 

                                                                         -------------------------                                                            

Tīnūžu š. 9 jumta pīrāgā uz dzelzsbetona pārseguma NAV uzstādīta tvaika barjera tur, kur tai vajadzētu būt (oranžā svītra  -------------   ).    Aptaujas diagrammā zem oranžās svītras vajadzētu būt attēlotam dzelzsbetona pārseguma panelim.

Tvaika barjeras neesība tika konstatēta 2016. gada maijā, atsedzot Tīnūžu š. 9 jumta pīrāgu, – skatīt jumta atsegšanas video šeit:

(https://drive.google.com/file/d/13aazZEU8LNCMnFVMWeNTZnhpmV-jotjZ/view?usp=sharing)  

Tvaika barjeras uzdevums ir novērst mitruma iekļūšanu siltumizolācijas slānī no iekštelpām un attiecīgi novērst kondensāta veidošanos jumta pīrāgā, kad temperatūras svārstību ietekmē tiek sasniegts rasas punkts. Barjerai neesot, noteiktā temperatūrā veidojas kondensāts, kas mitrina  pārseguma paneli un siltumizolāciju, vai arī ūdens tvaiki cenšas izlauzties atmosfērā, uzplēšot jumta pīrāga virsklāju. Tas savukārt izraisa nokrišņu iekļūšanu visā jumta konstrukcijā un dzīvokļu iekštelpās.

Koster TPO membrāna (tāpat kā bitumena vai jebkura cita jumta virsklāja membrāna) pati par sevi neatrisina jumta pīrāga problēmu, tas ir, tvaika barjeras trūkumu. Tāpat kā jebkurš jumta pīrāga virsklājs, Koster TPO membrāna jāieklāj PAREIZI IZVEIDOTĀ JUMTA PĪRĀGĀ. Neviens būvmateriālu ražotājs nesniedz garantiju nepareizi uzstādītam materiālam.

 

Konkrētajā mājā virs pārseguma paneļa ir jābūt tvaika barjerai.  To ir izpratis tikai viens no remontdarbu kandidātiem – Roof Master, kura piedāvājumā ir ietverta tvaika barjeras izveide. Šāds risinājums spēj novērst jumta caurteces, bet biedrība T9 nezināmu apsvērumu dēļ šo piedāvājumu ir nepamatoti noraidījusi.

 

No Team T tāmes izriet, ka viņi uzklās Koster TPO membrānu uz esošā jumta seguma. Team T piedāvājums balstās uz nepietiekamas informācijas un/vai arī  Team T nav izpratuši konkrētā jumta problēmu. Nepieciešamie jumta pīrāga slāņi, tostarp tvaika barjera (vapor barrier),  skaidri parādīti Koster TPO brošūrās visiem jumta pīrāga veidiem (https://roofing.koster.eu/files/de_en/Technical_Handbook_KOESTER-Roofing_Web.pdf, skatīt diagrammu no Koster tehniskās rokasgrāmatas zemāk). To Team T būtu vajadzējis zināt.

  

Faktiski Team T piedāvājumā un tāmē šī elementārā prasība NAV atspoguļota. Tāpat netiek risinātas nepietiekamā durvju sliekšņu augstuma, defektīvās jumta kanalizācijas, margu, parapetu jumtiņu blīvējuma u.c. problēmas.  Kopumā Team T piedāvājums ir tehnoloģiski defektīvs un neko neatrisina. Tēlaini izsakoties, Team T grasās uzlikt plastmasas plāksteri uz dziļas, strutojošas brūces, cerot, ka brūce sadzīs brīnumaina plākstera ietekmē.

 

Pārsteidzīgi piedāvājot balsot par Team T “risinājumu”, T9 būtībā aicina aizņemties un izmest vējā gandrīz 50 tūkstošus eiro, jo jumta caurteces netiks novērstas. Tāds “risinājums” jau tika realizēts 2013. gadā SIA Ductus izpildījumā. Tagad mainīts ir tikai materiāls (ruļļveida bitumena vietā tiek piedāvāts ruļļveida plastikāts), un tiek piedāvāts nebūtisks uzlabojums – membrānas montāža uz vertikālajām virsmām zem siltumizolācijas. Tādu piedāvājumu  nevar atbalstīt.

 

Tīnūžu šoseja 9 – vajadzēja tikai nieka 7 gadus, lai pierādītu, ka mājai ir jumts

 

2020. gada 23. oktobrī Ogres tiesa pasludina spriedumu lietā ar CS Komercserviss – visu laiku kompetentāko un izdarīgāko apsaimniekotāju, kas 7 gadu garumā nebija sapratis, ka mājai ir jumts, nevis pēdējā stāva dzīvokļu jumta terases.  Šis  ir izvilkums no tiesas sprieduma:

"Tiesa piekrīt prasītāja norādītajam, ka tam nav jāveic atsevišķa dzīvokļa sastāvā ietilpstošas jumta terases remonts, taču tiesa norāda, ka prasītājs kļūdaini uzskata, ka zem jumta terases nav kopīpašumā esoša jumta.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

No minētā izriet, ka virs daudzdzīvokļu mājas, kurai nav bēniņu, pēdējā stāva dzīvokļa atrodas ārējā norobežojošā konstrukcija jeb jumts. Plakano jumtu gadījumā jumts un pēdējā stāva pārsegums ir apvienoti vienā konstrukcijā, kas kopā veido ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju.

Būvnormatīvs LBN 201-15 „Būvju ugunsdrošība" (iepriekš LBN 201-10) detalizēti definē plakano (savietoto) jumtu, jumta seguma sistēmu, jumta segumu un to funkcijas:

„2.25. savietotais jumts – būves norobežojošā konstrukcija, kura vienlaikus izpilda augšējā stāva pārseguma un jumta funkcijas;

2.21.    jumta seguma sistēma – jumta virsmas un izolācijas konstrukcija, kura ietver visus slāņus, kas veido atmosfērizturīgu jumta konstrukciju, izņemot nesošo konstrukciju – siltuma izolāciju, tvaika izolāciju, mehāniski stiprināmu vai līmējamu jumta segumu (hidroizolāciju), kā arī papildelementus – jumta logus;

2.22.    jumta segums – jumta augšējais hidroizolējošais slānis, kas pasargā būvi no atmosfēras ārējās iedarbības).”

No iepriekšminētajām definīcijām var secināt, ka Tīnūžu šoseja 9 plakanais (savietotais) jumts ir ārējā norobežojošā konstrukcija, ko veido augšējā stāva pārsegums un jumta seguma sistēma, kas atrodas virs apkurināmām dzīvojamām telpām, tostarp 13. dzīvokļa iekštelpām, un aizsargā ēku pret ārējās vides ietekmi. Savukārt konkrētās mājas plakanā jumta bitumena segums ir jumta augšējais hidroizolējošais slānis, kas pasargā būvi no atmosfēras ārējās iedarbības. Kopsakarā ar kopīpašuma un ēku norobežojošo būvelementu definīcijām secināms, ka mājas jumta seguma sistēma ar augšējo hidroizolējošo slāni (bitumena segumu) ietilpst kopīpašuma sastāvā kā visai ēkai nepieciešams būvelements. Šie nepieciešamie būvelementi pastāv pilnīgi neatkarīgi no jumta terases, jo jumta terase nav ēkas ārējā norobežojošā konstrukcija.

Latvijas būvnormatīvs LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas” (spēkā no 2015. gada 30. jūnija (iepriekš LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami") definē terasi šādi:

terase ir norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas" (2.23. punkts), ..”'terase ir dzīvokļa sastāvā esoša ārtelpa, kas izmantojama vasaras sezonā” (20. punkta 20.2 apakšpunkts).

Konkrētajā daudzdzīvokļu mājā terases ir paredzētas virs ēkas daļas, tas ir, ēkas jumta daļas. Tātad tās ir jumta terases, bet fakts, ka šīs terases atrodas uz jumta, nepārvērš jumta terases par jumtu. No iepriekšminētās terases definīcijas izriet un ir acīmredzami, ka, lai varētu pastāvēt jumta terase, vispirmām kārtām ēkai ir nepieciešams plakanais jumts, kas pilda būves aizsardzības pret vidi funkcijas. Terases definīcija neparedz nekādas ēkas aizsardzības funkcijas pret ārējās vides ietekmi, piemēram, saules, lietus, sniega u.c. iedarbību. Turklāt, kā izriet no terases definīcijas un ir vispārzināms, jumta terasi var izmantot tikai noteiktos laika apstākļos – galvenokārt siltajā sezonas laikā un arī tikai tad, kad nelīst lietus. Jumta terase nepilda plakanā jumta funkcijas, kam jānodrošina ne tikai hidroizolācija, bet arī siltumizolācija, tvaikizolācijas u.c.

Tas, ka konkrēta jumta daļa (ar grīdu vai bez tās) atrodas noteikta 40. dzīvokļa īpašuma robežās un noteikta jumta daļas platība iekļauta 40. dzīvokļa kadastrālajā informācijā kā jumta terase jeb ārtelpa, nepadara terasi par jumtu, par kura hidroizolāciju jāatbild atsevišķā dzīvokļa īpašniekam. Ja tā uzskatītu, tad arī noteikta mājas ārsienas siltumizolācija būtu uzskatāma par atsevišķu īpašumu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs neveica obligātās pārvaldīšanas darbības saistībā ar jumta, kas atrodas zem jumta terases, remontu, proti, neinformēja Dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamību lemt jautājumu par jumta virs 40. dzīvokļa remontu, t.sk. tam nepieciešamajiem naudas līdzekļiem."

Cirks Tīnūžu šosejā 9 ar blondīni Ketiju un biedrību T9

 

Gandrīz ikviens ir spēlējis galda spēli, kuras nosaukumā vienā vai citā variantā ir vārds “cirks”. Šai spēlē met kauliņu, lai pārvietotos pa lauciņiem ar cerību pabeigt spēli augstākajā punktā. Ir lauciņi ar kāpnēm, un ir lauciņi ar čūskām. Nokļūstot uz kāpnēm, var strauji pacelties augstāk. Nokļūstot uz čūskas, nākas nobraukt vairākas pakāpes uz leju vai pat līdz pašai apakšai.

Pirms sešiem mēnešiem dzīvokļu īpašnieki nodibināja biedrību T9 ar domu “nu tik būs, nu tik paši saimniekosim – uz augstāko punktu mēs tieksimies”.  Kas līdz šim ir sasniegts?

1.      Biedrības vārdā darbojas blondīne vārdā Ketija Karitone- Jenčiusa, kas nav spējīga pat saprotamu pārvaldīšanas līgumu piedāvāt un atbildēt uz jautājumiem. Līguma sakarā blondīnei Ketijai un biedrībai T9 nāksies sniegt atbildes PTAC.  Faktiski saistoša pārvaldīšanas līguma nav.

2.      Biedrība T9 nav arī informējusi, kad un kā blondīne Ketija ir pilnvarota pārstāvēt biedrību, kāds ir pārpilnvarojuma apjoms un vai tas ir leģitīms.

3.      Neskatoties uz to, ka pārpilnvarojuma saturs nav zināms, blondīne Ketija ir  noslēgusi vienošanos ar SIA CS Komercserviss, ar kuru biedrība T9 apņemas neizvirzīt nekādas pretenzijas SIA CS Komercserviss par ēkas tehnisko un vizuālo stāvokli, kas neapšaubāmi ietver mājas cauro jumtu un noplukušo fasādi.

4.      Biedrība T9 un/vai blondīne Ketija apšauba, vai mūsu dzīvoklī notiek jumta caurteces. Acīmredzami, viņi nav iepazinušies ar mājas lietas materiāliem un mājas faktisko stāvokli. Viņi izliekas, ka nav piedalījušies kopsapulcēs, kur tika spriests par jumta caurtecēm un SIA CS Komercserviss bezdarbību kopīpašuma apsaimniekošanā, ka nav saņēmuši viņiem adresēto korespondenci un foto materiālus.

5.      Sešu mēnešu laikā biedrība T9 ar blondīni Ketiju priekšgalā nav paveikuši neko ievērības cienīgu, lai savlaicīgi un kompetenti organizētu jumta remontdarbus. Tā vietā Ketija blondīne ir mainījusi smiltis bērnu smilškastē un rīkojusi aptauju par otršķirīgu jautājumu – elektroenerģijas uzskaites veida maiņu.  Tagad biedrība T9 un blondīne Ketija sauc palīgā – lietus gāžas dzīvokļos un kāpņu telpā un vajagot palīdzēt sameklēt jumiķus.

Vai tas nav cirks? Ir. Un vēl kāds! Sākumā spēlētāji  met kauliņu un izvēlas biedrību. Tad biedrība uz labu laimi vēlreiz met kauliņu. Izkrīt blondīne Ketija – sešinieks vai kas cits, nav vēl īsti zināms.  Bet tagad visi dzīvokļu īpašnieki, ne tikai jūsmas pārņemtie T9 biedri,  ir spiesti turpināt cirku ar blondīni Ketiju un ir nokļuvuši uz slidenās čūskas taciņas.  Tagad tikai uz leju, uz leju vien.

Jaunais „apsaimniekošanas līgums” – vispārīgu vervelējumu un pretlikumību mistrojums

Bija grūti noticēt, ka tiesiskās arogances un ignorances ziņā kāds varētu pārspēt SIA CS Komercserviss. Bet ir noticis neticamais. Biedrība T9, kas grasās pārvaldīt Tīnūžu šoseja 9 un aiz kuras, visticamāk,  stāv blondīne vārdā Ketija Karitone-Jenčiusa, to ir paveikusi. To apliecina pārvaldīšanas līgums. Tas līdz šīm nav ticis pienācīgi apspsriests dzīvokļu īpašnieku starpā, bet nu ir nonācis mūsu uzmanības lokā.

Ir gadījies lasīt dažādu pārvaldīšanas kantoru līgumus. Tie var patikt vai nepatikt, bet tos lielākoties var saprast. T9 līgumu nevar saprast ne no valodas, ne juridiskās jēgas viedokļa.  Kropla valoda, neesoši pielikumi, nekonkrētas atsauces uz nezināmiem likumiem, noteikumiem un normatīviem,  kaut kādi neattiecināmi pārcēlumi no SIA „Ikšķiles māja” pašvaldības māju pārvaldīšanas līgumiem, Satversmes tiesas spriedumam, Civillikumam un Dzīvokļa īpašuma likumam , MK noteikumiem neatbilstoši  punkti, absurdas prasības, līgumsodi un visādas citādas muļķības. Tur paveras vienkārši nepārredzams  strīdu un tiesvedību lauks.

Jāsaka tieši – ir jābūt kā to angliski dēvē „intellectually challenged”, lai kaut ko tādu parakstītu un uzskatītu blondīni Ketiju par kompetentu māju pārvaldīšanas jautājumos.  Bet kā rāda prakse – Tīnūžu šosejā 9 var notikt ne tas vien. 

Tīnūžu šoseja 9: ja grib novērot cilvēkus ar videokamerām, pašiem par šīm izpriecām arī jāmaksā

2020. gada 6. aprīlī Ogres rajona tiesa nosprieda, ka Tīnūžu šoseja 9, Ikšķile, dzīvokļu īpašniekiem (kopskaitā 32 no 58), kuri Tīnūžu šoseja 9 daudzdzīvokļu mājā un tās tuvumā ar videokamerām grib novērot savu mantu un cilvēkus, pašiem arī ir jāmaksā par šīm videoizpriecām. Videonovērošana NAV nepieciešamie izdevumi, par kuriem jāmaksā ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Tiesa arī nosprieda, ka šiem videomīļiem ir jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi. Gaidām tiesas piespriesto atlīdzību, bet tiesas noteiktajā termiņā nesagaidām.

Izrādās, ka videomīļi-atbildētāji ar trešo personu SIA CS Komercserviss un SIA Apkope pārstāvi Inesi Briķenu priekšgalā ir sacerējuši apelācijas sūdzību. Tās saturs vedina domāt, ka šie personāži uzskata, ka Ogres rajona tiesa nespēj orientēties trīs Senāta/Augstākas tiesas spriedumos. Tāds uzskats varētu izrādīties stipri maldīgs, un to varētu viegli atspēkot apelācijas tiesā, ja tāda izdevība rastos. Bet maz ticams, ka tā radīsies.

Apelācijas sūdzību ir parakstījusi (un nav ne mazāko šaubu – arī uzrakstījusi) Inese Briķena. Šī persona  NAV pilnvarota vērsties apelācijas tiesā dzīvokļu īpašnieku - videomīļu vārdā.  Tam vajadzīgs atsevišķš pilnvarojums. To varētu nezināt minētie videomīļi, bet to nu gan vajadzētu zināt it kā profesionālai un it kā  juristei Inesei Briķenai. Bet viņa to nezina. Varbūt viņa nav kompetenta juriste. Varbūt viņa ir nekompetenta juriste. Varbūt viņa nav ne šis, ne tas. Jebkurā gadījumā viņa ir godam nopelnījusi vietu SIA CS Komercserviss (SIA RBSSKALS Serviss) un SIA Apkope juridiskās nekompetences spīdekļu galerijā, kur apšaubāmās slavas gaismā jau gozējas tādi personāži kā Inese Dzene, Pauls Upenieks, Ina Saulīte un Inese Volodina  u.c.